Valdības pirmās 100 dienas un koalīcijas stabilitātes drīzo pārbaudījumu – Valsts prezidenta vēlēšanas – ar polittehnologu Danu Titavu apspriež Agnese Margēviča.
Vai valdības dienaskārtībā atgriezīsies jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu, par sociālā nodokļa iespējamu pārdali par labu veselībai, kā arī par attiecībām ar premjeru, veselības ministri Līgu Meņģelsoni intervē Agnese Margēviča.
Par iespējamiem scenārijiem
izejai no mūžīgā līdzekļu trūkuma veselības aprūpes sistēmai un nule pieņemtā veselības budžeta graujošajām sekām Agneses Margēvičas saruna ar Rīgas Stradiņa
universitātes profesoru,
kādreizējo NVD direktoru
Māri Taubi.
Par sekām, kādas nule pieņemtais, nepietiekamais veselības budžets var radīt mediķiem un pacientiem, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).
Vispirms ir jāsaprot, lai kaut ko kritizētu. To var teikt arī par šogad īpaši kritizēto veidu, kā Saeima ceturtdienas rītā pēc rekordilgām – aptuveni diennakti –, tostarp arī visu nakti ilgušām, debatēm pieņēma jauno valsts budžetu.
Dīvaina ir mazākais, ko teikt par
to, kā no politiskā un sabiedrisko attiecību viedokļa un pēc
būtības izskatījās otrdien
sasauktā Aizsardzības ministrijas (AM) vadības preses konference par daudzmiljonu iepirkumu armijas
nodrošināšanai ar pārtiku.
Valsts galvenā izlūkdienesta – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) nule publiskotos secinājumus par aizvadīto gadu un īstermiņa prognozes intervijā Agnesei Margēvičai komentē šī dienesta kādreizējais vadītājs, tagad Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.
Satversmes aizsardzības biroja
(SAB) darbības pārskats par 2022.
gadu (vismaz tā publiskojamā
daļa, kas sarūmējusies 40 lappusēs) ir principā gandrīz pilnīgi
veltīts Krievijas agresīvās politikas
radītajam apdraudējumam reģionā un tās
iebrukumam Ukrainā. Bet ir nianses, kuras
gribētos iztirzāt plašāk.
Cik nopietna ir iespēja, ka Ķīna kā vidutājs varētu palīdzēt rast risinājumu Ukrainas karam, un cik daudz saskan vai atšķiras tas, kā sev vēlamo Krievijas nākotni redz tās lielais kaimiņš Ķīna un mazais kaimiņš Latvija, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra studiju programmas direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, vai krīzē esošā Centrālā vēlēšanu komisija spēs nodrošināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi, iestādes jauno vadītāju Kristīni Saulīti iztaujā Agnese Margēviča.
Nekādā mērā neapšaubot, ka
Saeimas lēmums par pilnīgu
pāreju uz mācībām latviešu
valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām
grūtībām pieliks punktu
valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai,
nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir
neskaidra un rada bažas.
Priekšvēlēšanu kampaņas iedrošināts, tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pērn augustā Saeimā nobalsoja par principiāliem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri līdz šī gada 1. septembrim nebūs iesnieguši valsts valodas zināšanu apliecinājumu, zaudēs uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad, jau iekšlietu ministra amatā nonācis, Kučinskis ir tā pārbijies no izraidāmo rindas uz Krievijas robežas, ka ir gatavs drīzāk atzīties priekšvēlēšanu prāta aptumsumā nekā nodrošināt paša pieņemtā likuma izpildi.
Ko ļauj prognozēt Krievijas
sāktā ofensīva Donbasā un cik
ilgi gaidīt līdz Ukrainas pretuzbrukumam intervijā Agnesei
Margēvičai skaidro Nacionālo
bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks
Jānis Slaidiņš.
Par to, kad Eiropas Centrālās bankas pretinflācijas pasākumus labvēlīgi izjutīsim arī Latvijā un vai taisnība kritiķiem, ka jaunā valdība mums sagatavojusi "stagnācijas budžetu", Fiskālās disciplīnas padomes loceklim, Citadeles bankas ekonomistam Mārtiņam Āboliņam jautā Agnese Margēviča.
Vienu no jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciatoriem, ZZS frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini par komisijas iespējām un ambīcijām atklāt ko jaunu skandālu jau tā papluinītajā Latvijas banku sektorā izvaicā Agnese Margēviča.
Cik veiksmīgs izrādījies augstskolu jaunizveidoto padomju darbības sākums, kāds tam sakars ar valdības neizpildīto solījumu augstākās izglītības finansēšanas palielinājumam un energokrīzes sekām, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Augstākās izglītības padomes vadītājs Andris Teikmanis.
Ko cīņai par krievvalodīgo balsīm nozīmēs Saskaņas līderu
atšķelšanās Latgalē un partijas
varas maiņa, vai rosļikovieši ir
pieradināmi un Šlesers – vērā
ņemams, politologu Jāni Ikstenu izjautā Agnese Margēviča.
Situāciju, kad faktiski apturēts lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas Ievas Jaunzemes aizrotēšanu, intervijā Agnesei Margēvičai vērtē šā lēmuma pieņēmējs, bijušais finanšu ministrs, tagad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Par daudzajiem iemesliem, kādēļ vilcinās Vācijas lēmums par Leopard tanku piegādi Ukrainai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Par Valsts prezidenta (VP) Egila Levita iespējām tikt pārvēlētam, par no varas nostumtajiem politiķiem un VP kancelejas lomu Ievas Jaunzemes atjaunošanā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā intervijā Agnesei Margēvičai spriež polittehnologs Dans Titavs.
Brīdī, kad Latvija uz brīdi uzelpojusi, krītoties kritiskajam ūdens līmenim Jēkabpilī, Agnese Margēviča intervijā ar Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu Meliorācijas departamenta vecāko projektu vadītāju Edgaru Griķīti cenšas noskaidrot, kurš īsti Latvijā atbild par upju aizsargdambju stāvokli.
Vai Ukrainas pieredze, karojot pret Krievijas iebrukumu, ir izgaismojusi trūkumus Latvijas līdzšinējā aizsardzības un bruņošanās taktikā, kā arī par vietējās industrijas iesaistes plusiem un mīnusiem bruņojuma ražošanā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Leonīdu Kalniņu iztaujā Agnese Margēviča.
Ziņa, ka pārkāpumu dēļ Latvijā bez
apraides licences atstātais telekanāls Dožģ pie tādas ticis Nīderlandē un savu redakciju pārceļ uz šo
Eiropas valsti, ir laba ziņa, jo Dožģ
kā Putina režīmam kritiska un
pietiekami autoritatīva medija pazušana no
ētera globāli, protams, būtu nevēlama.
Par atalgojuma problēmu tiesās, par to, ko darīt ar pagaidām iesaldētajām nekustamā
īpašuma nodokļa likmēm, krīzi Valsts zemes dienestā un
attiecībām Tieslietu padomē,
tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri intervē Agnese
Margēviča.
Acīmredzot 2025. gada pašvaldību vēlēšanu gaidās Saskaņas Nils Ušakovs un Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers šonedēļ sāka publisku apmainīšanos komplimentiem, piesakoties uz "nācijas apvienotāju" lomu jeb, tulkojot uz pragmatisku politikas valodu, piesakoties uz to krievvalodīgo balsīm, kuriem vecā Saskaņa, spriežot pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem, bija par nīkulīgu, bet Latvijas Krievu savienība par traku.
Ziņai, ka sākusies psihiatra izziņu
izsniegšana atbrīvošanai no
latviešu valodas prasmes pārbaudēm, ir potenciāls kļūt par vienu
no efektīvākajiem līdzekļiem
desmitgades ilgušajā cīņā par
valsts valodas pozīciju aizstāvēšanu, jo
zināmā kategorijā ierindos visus tos, kuri
ikdienas saziņā demonstratīvi izvairīsies
lietot latviešu valodu.
Ko šī ziema un 2023. gads nesīs Ukrainai, kuras cīņā pret Krievijas iebrucējiem mēs jūtam līdzi un palīdzam, kā spējam, gan valstiski, gan individuāli, intervijā Agnesei Margēvičai prognozē militārais eksperts, Saeimas deputāts Igors Rajevs (Apvienotais saraksts).
Par to, kādēļ attālinās Rail Baltica projekta pabeigšana, cik
ilgi kavēsies jauno pasažieru
vilcienu ieviešana, par airBaltic un Latvijas dzelzceļa vadības "dzīrēm mēra laikā" un
citām nozares problēmām satiksmes ministru Jāni Vitenbergu (NA) iztaujā Agnese
Margēviča.