Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Agnese Margēviča

Kā Bordāns palīdzēja Straumi pārvēlēt

Jau ceturtdien Saeima plāno uz vēl vienu piecu gadu termiņu amatā apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) līdzšinējo priekšnieku Jēkabu Straumi.

Cerības ir nomainījusi apziņa, ka tas viss ievilksies

Vai diskusija par pieeju "teritorijas apmaiņā pret mieru" iezīmē lūzumu Rietumu attieksmē pret Krievijas sākto karu Ukrainā Latvijas Ārpolitikas institūta vadītāju Kārli Bukovski izjautā Agnese Margēviča.

VID ģenerāldirektores ciniskā loģika

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes aizbildināšanās, ka vairāk nekā gadu pēc 29 Terehovas muitnieku aizturēšanas koruptīvās vides izskaušanai nepieciešamās rotācijas muitā viņai traucējot veikt Krievijas sāktais karš Ukrainā, ir kaut kas vairāk nekā vienkārši piemērs par sliktas pārvaldības jauno netikumu kaut kā nedarīšanu vai darīšanu skaidrot ar īpašajiem "kara apstākļiem".

Saskaņas atkusnis izrādījās īss

Saskaņas flirts ar ideju par jaunu, savādāku pieeju sava elektorāta mobilizēšanai apstākļos, kad Krievijas agresija Ukrainā ir izslēgusi iespēju laipot ap tēmu par konstruktīvu sadarbību ar Maskavu, ir izrādījies īss.

Ministriem ir jāuzņemas politiskā atbildība

Par to, cik tuvu demisijai bija valdība un cik patiesas ir runas par A/P un NA aizkulišu spēlēm, premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) intervē Agnese Margēviča

Rimšēviča lietas liecinieks sūdzas par draudiem

Jauns pavērsiens noticis krimināllietā, kurā par korupciju apsūdzēti bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs ietekmīgu politiķu draugs Māris Martinsons. Jaunas liecības par it kā saņemtiem draudiem un Rimšēviča prettiesisku rīcību sniedzis viens no lietas figurantiem, uzņēmējs Renārs Kokins, liecina Dienas rīcībā esoša informācija.

Par pieminekļu demontāžu galīgajam jābūt pašvaldības lēmumam

Kā realizēt Saeimas lēmumu, kas noņēma juridiskus šķēršļus padomju laika piemiņas vietu demontāžai, kuras līdz šim aizsargāja vienošanās ar Krieviju, uz kuriem objektiem šis lēmums būtu jāattiecina, un kurš par tiem lems, Agnese Margēviča sarunā ar Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētāju Arni Āboltiņu.

Golubeva jāizolē no iekšlietām

Nepieciešamība sabiedrībai nodemonstrēt, ka atšķirībā no reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav Sarkanajā grāmatā ierakstīta suga, kuru nomaiņa teju saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu jādemisionē.

Kariņam der aizšauta Golubeva

Pie nojaucamā pieminekļa okupācijas karaspēkam pieļautais demaršs pret Latviju kā nacionālu valsti ir sekas virknei politiski diktētu kļūdu.

9. maijs kā stresa noturības tests

Nojaucamā padomju armijas pieminekļa Pārdaugavā un 9. maija problēma, pateicoties patiesības stundai, ko nesis karš Ukrainā, no problēmas, kas vērsta uz āru – "ko par mums padomās", "ko mums darīt ar krievu kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā mēs vēlamies tālāk dzīvot".

Būtiskākais, lai ir soda neizbēgamība

Par iekšlietu struktūru kūtrumu, rosinot kriminālprocesus par uzbrukumiem Ukrainas bēgļiem, Agneses Margēvičas saruna ar zvērinātu advokātu Artūru Zvejsalnieku.

Noderīgie problēmu pārdēvētāji

Vēsturiskais brīdis ar vārdos neaprakstāmo varonību, ko ik dienu mums rāda ukraiņi, ļoti izceļ muļķības un gļēvuma piemērus, kuri citādi uz mazāk spilgta fona paslīdētu garām vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.

Kustības Par! lozungs: "Mēs nekaunamies!"

Sestdien notikušā Kustības Par! kongresa lēmums par spīti nelegālās finansēšanas, azartspēļu un citu aizkulišu saimniecisko interešu lobēšanas skandāliem palikt vienā politiskajā apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai (LA) nav ne pārsteidzošs, ne negaidīts, ne politiski tik ārkārtīgi nozīmīgs, lai tam pievērstu milzu uzmanību. Ja vien šis veidojums sevi neiedomātos par labas politiskās prakses un vērtību etalonu, ko nekautrēdamies joprojām tiražē.

Par kopējām pilsoniskajām vērtībām

Kas jāmaina Latvijas līdzšinējos aizsardzības plānos pēc Ukrainas kara mācības, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa.

Bordāna un Staķa "fiksie" pseidorisinājumi

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideja rīkot referendumu, lai it kā noskaidrotu sabiedrības viedokli par padomju "atbrīvotājiem" veltītā monumenta demontāžu Pārdaugavā, ir nekas vairāk kā izmisušās, savu identitāti izšķērdējušās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kārtējais mēģinājums ar tukšiem saukļiem radīt darbīguma un drosmes iespaidu.

Mēs slikti saprotam Krievijas propagandu

Redzot entuziasmu, ar kādu tiek mēģināts aizklauvēties līdz līdzpilsoņu apziņai, aiznest visu patiesību par Krievijas agresiju pret Ukrainas tautu, nākas secināt, ka priekšstati par Krievijas propagandu ir pārāk vienkāršoti.

Mums vajadzētu demonstrēt, ka "jūs esat mūsu krievi"

Saskaņa kopš kara Ukrainā izskatās izsista no sliedēm, tās līderi kādreizējo sadarbības partneri Krieviju sauc par agresoru, reitingi rāda, ka aug atbalsts radikālajai Latvijas Krievu savienībai, – par to visu Jānis Urbanovičs intervijā Agnesei Margēvičai.

Saeimas lēmums ar nezināmu iznākumu

Saeima 7. aprīlī ar reti lielu atbalstu – 76 deputātiem, tostarp pat teju pusei Saskaņas frakcijas, balsojot par – šī gada 9. maiju pasludināja par Ukrainas cietušo un bojāgājušo upuru piemiņas dienu, aizliedzot jebkādus pasākumus, kas nesakrīt ar šajā piemiņas dienā ietverto vēstījumu. Likums būs spēkā tikai līdz šā gada 11. maijam.

Krievijas naratīvs Latvijas sabiedriskajos medijos?

Tēma par sabiedrisko mediju darba kvalitāti ir samilzusi, komplicēta, un tās samešana vienā katlā, paužot pielādētus vispārinājumus, būtu labākais pakalpojums tiem, kuri vēlas nokaut iespējamo sabiedrisko diskusiju par šī snieguma problēmām un uzlabošanu, vēl pirms tā ir sākusies

Latvijas sabiedrība nav traģiski sašķelta

Par Krievijas agresijas Ukrainā radītajiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai, arī iespējamiem attīstības scenārijiem Kremlī Agneses Margēvičas intervija ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju, bijušo vēstnieku Maskavā Andri Teikmani.

Latvija var spēlēt tālejošu lomu

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu valsts humānu apsvērumu dēļ izsniegusi vairāk nekā pusotra simta vīzu, tostarp cilvēkiem, kuru vārdam un līdz ar to teiktajam Krievijā ir svars. Latvija varētu to izmantot, lai spēlētu ne tikai humanitāru lomu Ukrainas karā, bet arī lomu post-Putina Krievijas arhitektūrā, palīdzot veidot brīvu diskusiju telpu, kurā ietekmīgi krievu intelektuāļi no jautājuma "kā krievi tiktāl nonāca?" tiktu līdz atbildei "kā veidot Krieviju, kas nebūs bieds kaimiņiem un izstumtais pasaulei?".

Par lielkrievu šovinisma bīstamību

Latvijas drošība un pat pastāvēšana ne vairs tikai ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai blakus esošā Krievija pēc neizbēgamās sakāves Ukrainā atteiksies no bīstamā lielkrievu šovinisma pret kaimiņu tautām. Tas attiecas arī uz vietējo, ar krievu kultūrtelpu sevi asociējošo sabiedrības daļu, tādēļ mums šīs Krievijas intelektuālajā elitē jau aizsākušās debates nebūtu jākušina kaut kāda realitāti ignorējoša politkorektuma vārdā.

Informatīvā telpa jāaizsargā gudrāk

Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums slēgt piekļuvi 71 tīmekļa vietnei, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju, ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.

Tā dēvēto margināļu problēma ir jārisina

Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.