Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Agnese Margēviča

Krimināllieta ar atbalsīm specdienestos(15)

Pēdējo pāris nedēļu notikumi, kas sākās ar augstas bijušās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonas Aigara Sparāna aizturēšanu, ko veica cits Latvijas specdienests – Valsts drošības dienests (VDD) –, ir paguvuši apaugt ar tik biezu kontekstu, kas rada nu jau pavisam konkrētu, nevis mitoloģisku iespaidu par grupējumiem specdienestu iekšienē, to darbības tiesiskumu un šo dienestu savstarpējām attiecībām, ka godīgi komentāri prasās ne tikai no šiem diviem dienestiem vien.

Spriedums ir skaidrs – Bondaram jāatkāpjas(48)

Pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Krājbankas izsaimniekoto kredītu lietā Mārtiņam Bondaram (Latvijas attīstībai/Par) ir jāatkāpjas no ārkārtīgi ietekmīgā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja amata. Sabiedrībai nav jāiedziļinās un jānostājas kādā no pusēm civiltiesiskā strīdā, kādu nav retums, bet ir tiesības izdarīt nesaudzīgus spriedumus par riskiem, ja krahu piedzīvojušas bankas valdes priekšsēdētājs piedalījies apšaubāmu kredītu izsniegšanā ar bankas akcionāru Krievijas pilsoni Vladimiru Antonovu saistītām personām, bet pašlaik vada tik ietekmīgo Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.

Kam ticēt, kad ticēt nav kam(30)

Viens no iemesliem, kādēļ izvērties tik liels naids un kritika pret dažādiem pēdējo gadu kara pret viltus ziņām radītiem "faktu pārbaudītājiem", varētu būt paradoksālā jaunā realitāte, kurā par labo toni kļuvis informāciju vai analīzi par dažādiem kroņvīrusa aspektiem beigt ar atrunu, ka ticamu secinājumu izdarīšanai vēl trūkst drošticamu, visaptverošu datu.

Vairāk caurspīdības, tērējot miljonus(20)

Nepieņemama ir jaunā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) ideoloģiskā padomdevēja, ja tā var teikt, uzņēmēja Jāņa Ošleja pieeja, ka Covid-19 krīzes laikā jāļauj tērēt miljonus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vismaz uz trim mēnešiem jāskatās uz citu pusi. Ir pazīmes, ka Delfi kolēģu atklātais, ka par miljoniem bez konkursa, necaurspīdīgā procedūrā iepirktās sejas maskas nepasargā mediķus un tādēļ ir medicīniski nederīgas, ir tikai pirmie ziediņi. Ar vai bez KNAB shēmu patiesie labuma saņēmēji, cerams, tiks atklāti.

Vīrusa tests pašvaldību reformai(9)

​Nevar nepiekrist, ka racionāli pamatota izklausās prasība ārkārtējās situācijas laikā iepauzēt ar administratīvi teritoriālās reformas bīdīšanu, jo dažādie ierobežojumi padara neiespējamas dažādas protesta formas un apgrūtina pašvaldību līdzdalību reformas slīpēšanas procesā. Vienlaikus vismaz pagaidām izskatās, ka spēcīgākās pašvaldības laiž garām iespēju nodemonstrēt proaktīvu rīcību krīzē iepretim pašu kritizētajai Rīgas varai. Iespējams – visiem negaidītās krīzes pirmajā apjukumā.

Ideju konkurence krīzē ir vēlama(9)

Pēdējās dienās ir skaidri vērojams mēģinājums mainīt diskursu par krīzes situāciju no ''kā mums apturēt vīrusu'' uz ''kā mums izglābties no ekonomikas sagrūšanas''. Otrais jautājums ir vienlīdz pamatots, spriežot pēc sabiedrības noskaņojuma un statistikas datiem par cilvēku rīcībā esošo uzkrājumu neesamību vai niecīgo apmēru. Tiesa, uz to nav iespējas atbildēt, ignorējot pirmo jautājumu – par epidemioloģiskās krīzes apturēšanu.

Revolucionāra pieeja tiesu sistēmā nav nepieciešama(18)

Viss, kas attiecas uz likumu piemērošanu un tulkošanu, judikatūru un vienotu tiesu praksi, ir jānorobežo no izpildvaras, šiem jautājumiem būtu jābūt tiesu varas ziņā – intervijā Agnesei Margēvičai pauž pašreizējais Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Reitingus krīze pagaidām nekustina(5)

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobežojošajiem lēmumiem, kas sev līdzi nes ekonomisko krīzi un ienākumu kritumu vai zaudēšanu. Vismaz pirmie krīzes reitingi, kas cirkulē partiju vidū un aptver tikai krīzes pirmo nedēļu, rāda, ka pagaidām Latvijā šī globālā tendence ''nedarbojas'' – kaut cik pamanāms reitingu kāpums ir opozīcijas partijām, kamēr koalīcijai tie pat nedaudz krīt vai mīņājas uz vietas.

Politiķa Juraša pakalpojumu cena(30)

Saeimas deputāta un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra kandidāta Jura Juraša uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas bijušajai Norvik bankai (tagad PNB banka) – svētdien, atsaucoties uz šobrīd maksātnespējīgās bankas administratora sniegto informāciju, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto. Pilnā notikumu secība, kas aprakstīta Dienas mediju izdotajā grāmatā Brālība kvadrātā, gan norāda uz daudz tālejošākām aizdomām – ka Jurašs bijis saistīts ar bankas saņemtiem pakalpojumiem jau tad, kad vēl vadīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļu.

SAB neviennozīmīgā pielaižu politika(11)

Vīrusa ēnā ar nepietiekamu uzmanību garām paslīd arī notikumi un lēmumi, kuri varbūt nav tik eksistenciāli kā valdības, mediķu un mūsu katra privātā cīņa ar Covid-19, bet kuriem noteikti ir un būs ietekme uz valsts politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Viens no tādiem bija Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV).

Krīzē zeļ populisms un peļņas kāre. Repatriācija iedzen parādos(31)

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) populistiskais solījums, ka valsts apmaksās visus repatriācijas reisus, ar kuriem mājās tiks atgādāti koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes mutulī iestrēgušie Latvijas iedzīvotāji, varētu būt bijis pārsteidzīgs. Citus valdības partnerus tas pārsteidzis, jo jautājums, tajā skaitā izmaksas, nav apspriestas ne koalīcijā, ne valdībā. Jau tagad esot skaidrs, ka bez Ministru kabineta lēmumiem šis process nenotiks. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) Dienai norāda, ka gaida no satiksmes ministra konkrētus priekšlikumus. Dienu pēc sava solījuma atpakaļgaitu ieslēdzis arī pats Linkaits.

Ko mums māca "koronavīrusa krīze"?(27)

Pirmkārt, krīze tā īsti nemaz nav sākusies, pagaidām ir notikusi skatuves (lai gan atbilstošāk būtu teikt – palātas) iekārtošana, gaidot tās iestāšanos, bet tas, ar kādu sev neraksturīgu izlēmību valdība pēdējās dienās pieņēmusi ārkārtas lēmumus, kas drīzumā atsauksies ar ekonomiskām sekām, sākot jau ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic likteni, nerada ne mazākās šaubas, ka krīze būs un būs liela. Vispirms epidemioloģiskā un veselības aprūpes sistēmas, pēc tam – ekonomiskā krīze.

Koalīcijas deputāti demonstrē atslābumu(17)

Paradoksālā kārtā negatīvais, kas uznira Saeimas debatēs par administratīvi teritoriālo reformu, ar deputātu publisko apsaukāšanos un argumentācijas zemo līmeni, kur nu vēl deputātu savstarpējo grūstīšanos ir izraisījis lielu citādi pasīvās publikas interesi par Saeimā notiekošo. Jā, var teikt, ka divas trešdaļas debašu nebija par administratīvi teritoriālās reformas tēmu, bet ir ļoti svētīgi, ka publikai rodas motivācija paklausīties, ko tad viņu savēlētie deputāti spēj ārpus pieķemmētajiem lozungiem.

Bailēs no panikas zūd iejūtība(18)

Atbildīgo dienestu intensīvā un visumā apmierinošā informatīvā kampaņa par visus satraukušā koronavīrusa jeb Covid-19 izplatību tomēr uzrāda dažus trūkumus – tā pārlieku pašmērķīgi vērsta uz to, lai noliegtu jebko, ko varētu nodēvēt par bažām vai paniku, un ir izteikti orientēta uz veseliem cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Vājajiem, vecajiem un slimajiem, kuriem Covid-19 nes vislielākos riskus, nekāds īpašs vēstījums nav manīts.

Vai tālāk par iesildīšanos netiks?(6)

Gadījumā, ja piepildīsies KPV LV rindās apspriestā iespēja par partijas kandidātu Rīgas mēra amatam izvirzīt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, viņa un Jaunās Vienotības saraksta 4. numura jeb Ģirģena no Valsts policijas šefa amata izēstā, Inta Ķuža konfrontējošā retorika varētu piešķirt asiņu garšu jau sāktajai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņai, kas pagaidām stipri atgādina pozitīvisma kampaņu, kā dēļ tiek izsmieta par pārspīlēto pašslavināšanos.

Nemiro: valdība ir stabila, bet saļodzīšanās aspekti vērojami(9)

Par attiecībām valdības koalīcijā, valdības nestabilitātes scenārijiem, attiecībām ar premjerministru un ar ķildīgāko valdības partneri Jauno konservatīvo partiju (JKP), kā arī partiju sponsoru interesēm par ietekmi Latvenergo padomē ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) sarunājas Agnese Margēviča.

Valsts sekretāri nekad nav bijuši apolitiski(11)

Pirms nedēļas tapusī publiskā vēstule, kurā visu ministriju galvenie ierēdņi ceļ trauksmi, ka jānovērš iespēja ministriem politiski izrēķināties ar savu ministriju valsts sekretāriem, par šo ierēdniecības augstāko slāni runāja kā teju par neaizskaramu eliti, kurai būtu jānodrošina no politikas ietekmes sterila vide.

Valdības slikto vērtējumu provocē daži ministri(22)

Valdības darba vērtējuma mīnusa zīmei socioloģiskajās aptaujās stiepjoties aizvien garākai, nevar nenovērtēt individuālu ministru lielos nopelnus, lai iespaids par visumā bez lieliem valstiskiem skandāliem strādājošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības darbu būtu tieši tik slikts. Tas, ka premjers ar savu inteliģenci un publiskās komunikācijas prasmēm stāv tālu no valdību apkaunojošās uzvedības, ko regulāri demonstrē vairāki ministri, šos ekstrēmus nespēj neitralizēt.

Parka epopeja: VDD "grāvī", Bordāns – Sputņikā(24)

Epopejā ap Valsts drošības dienesta (VDD) ieceri celt savu jauno ēku bijušā velotreka Marss teritorijā pārsteidz, ka neviens lēmuma pieņemšanas un projekta virzīšanas procesā iesaistītais nebija pietiekami kompetents, lai, redzot iedzīvotāju aktīvo parakstu vākšanu par parka izveidi šajā teritorijā, aizdomātos, ka viss process neglābjami izvērtīsies tracī, ko tiešām gardu muti izmantos arī tie, kuriem par destabilizāciju Latvijā tiek maksāts. Risku izvērtēšana un spēja piedāvāt to apiešanu vai mazināšanu ir viena no valsts pārvaldē nepieciešamajām kompetencēm, tādēļ par VDD jaunās ēkas epopeju droši var teikt, ka visi iesaistītie parādījuši savu nekompetenci. To atzīt nenozīmē kļūt par pretvalstisku elementu vai noderīgo idiotu kādā "labi plānotā kampaņā" pret VDD un Latvijas valsts interesēm kopumā – to sakot, VDD brauc grāvī. Precīzi tāpat, kā VDD un pārējo iesaistīto nekompetento darbošanos ap jaunās ēkas projektu nosaukt par "labi plānotu mēģinājumu" kaitēt VDD un valsts interesēm.

Kurām partijām ērta Burova atmazgāšana?(15)

Vispārējā sajūsmā par "opozīcijas uzvaru" pār Saskaņu Rīgā un daudzgadējās galvaspilsētas koalīcijas izjukšanu nejauši vai ērtības labad palaists gar acīm, ka Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) vietnieku atcelšana par valdošo partiju Rīgā padarījusi Andra Amerika Gods kalpot Rīgai (GKR), kas ir ne vairāk kā Saskaņas idejisks un pār to pašu kārti metams sabiedrotais Rīgas domes koruptīvajās shēmās. Tikai tagad Burova vadībā Rīgā GKR pie pašvaldības labumiem līdz ārkārtas vēlēšanām aprīlī–maijā pielaidīs ne vairs saskaņiešus, bet tā dēvēto opozīciju.

Rīgas domes vēlēšanas sāk ietekmēt procesus(4)

Aprīlis, ar kuru Konkurences padomes ilggadējā vadītāja Skaidrīte Ābrama aizvadītajā nedēļā negaidīti paziņoja par aiziešanu no ietekmīgā amata, saskan ar laiku, kad, pēc provizoriskām aplēsēm, varētu runāt par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Vai baumas par viņas pievienošanos kādam ''bezkompromisa tiesiskuma'' spēkam izrādīsies tikai baumas, uzzināsim pavasarī, bet partijām arī bez zvaigžņu zvejošanas gatavošanās vēlēšanām nav vienkārša.

Valsts rekordfinansējums nesamazina ziedojumus(3)

Fakts, ka lielākās partijas par spīti gaidāmajam valsts finansējuma pieaugumam spējušas līdz gada beigām piesaistīt 1,2 miljonus eiro ziedojumos, vāji sienas kopā ar politiķu piesaukto pamatargumentu valsts finansējuma palielināšanai, proti, ka partijas tas padarīšot mazāk atkarīgas no ziedotājiem. Kā redzams, ne partiju vadība kļuvusi mazāk aktīva ziedojumu piesaistē, ne ziedotāji atturīgāki pret valsts jau tā piebaroto partiju uzturēšanu. Turklāt liels ziedojumu pieplūdums novērots tieši gada beigās.

Jaunajā gadā garlaicīgi nebūs(11)

Gaidāmais 2020. gads ir ieprogrammēts kā nemierīgs. Priekšā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, jauna ģenerālprokurora ievēlēšana, kas dos simt un vienu iespēju valdošās koalīcijas partijām sastrīdēties. Tāpat gaidāmi dažādu "kapitālo remontu" un sankciju pēcgrūdieni – par spīti pauzei gadu mijā, jaunajam gadam ieskrienoties, var prognozēt gan ekonomiskas, gan politiskas sekas jau iesāktajiem un vēl tikai gaidāmajiem procesiem.

ASV sankciju provinciālais lasījums(17)

P ēdējie divi gadi Latvijā bijuši izrāviena gadi cīņā ar korupciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gājis tālāk nekā jebkad, kopā ar Ģenerālprokuratūru novedot līdz apsūdzībām Latvijas Bankas prezidenta lietu, vēršoties pie universālā starpnieka kukuļdošanā Māra Martinsona, tuvāk nekā jebkad iepriekš pieejot Andrim Amerikam un Nilam Ušakovam, vēršoties pret iepriekš neaizskaramajiem, piesegtajiem. Ja būtu jāizvēlas vismazāk ticamais laiks, kad negaidīt no partnervalsts ASV bargu norādi uz korupcijas nepietiekamu apkarošanu, šie divi pēdējie gadi noteikti būtu šāds laiks.

Gaidām ASV palīdzību pret pārējiem oligarhiem(51)

Amerikas Savienotās Valstis ir Latvijas stratēģiskais partneris, lielā mērā mūsu drošības garants, kuram acīmredzami ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs kļūtu iekšēji aizvien stiprāki, atbrīvojoties no korupcijas, naudas atmazgāšanas un oligarhijas ietekmes. Katrā ziņā amerikāņi cenšas Latvijai palīdzēt šajos procesos, un vistaustāmākie šajā sakarā ir bijuši lēmumi pret ABLV banku un banku uzraudzības sistēmu 2018. gada februārī un pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) un Latvijas ostu tranzītbiznesu 2019. gada decembrī.

Kazāks sargās Rimšēviča paražas(24)

Ilmāra Rimšēviča un viņa drošības naudas iemaksātāja Andra Kreislera copes partnera Mārtiņa Kazāka virzīšana Latvijas Bankas prezidenta amatam parāda, ka skaļā Rimšēviča kukuļņemšanas lieta nav izbiedējusi ne viņa lokam pietuvinātos, ne tā saukto politisko eliti, kura, tiesībsargājošo iestāžu klusējot pieskatīta, šonedēļ grasās nobalsot par Rimšēviča laiku un ieražu turpināšanos valsts centrālajā bankā.

Juridiskais atzinums ministra atmazgāšanai(11)

Aizvadītajā pirmdienā no satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) mutes izdzirdot, ka Satiksmes ministrija (SM) pasūtījusi juridisko atzinumu par milzīgajām Latvijas dzelzceļa (LDz) vadības atlaišanas kompensācijām, daudzi, arī es, sašūmējās, ka SM tērē valsts naudu, lai kāds juristu birojs it kā no malas pateiktu, ka pie vainas "sistēma", kas citu risinājumu nepieļāva.

Antirisinājums mediķus apmāna otrreiz(14)

Vienai no valdības koalīcijas partijām ir izdevies mediķus piemānīt divreiz, un tā ir veselības ministres Ilzes Viņķeles Attīstībai/Par! (A/P) ar priekšlikumu mediķu algām nepieciešamo 60 miljonu eiro robu aizpildīt ar virtuālu naudu, to aizņemties uz valsts budžeta deficīta rēķina. Piedāvātais antirisinājums tā nokaitinājis premjerministru, ka Jaunajā Vienotībā nedēļas beigās pilnā nopietnībā apspriesta varbūtība pieprasīt veselības ministres demisiju.

Parakstīšanās nedrīkst nest jaunu aizvainojumu(38)

Tas, ka savu parakstu par Saeimas atlaišanu liek inteliģenti, domājoši cilvēki, daudzi, īpaši mediķi no paziņu loka, par to nekautrēdamies motivēti paziņot savos sociālajos tīklos, rada iespaidu, ka daudziem ir gluži vienalga gan tas, kurš šo parakstu vākšanu tīri tehniski ir sācis un kurš vai kuri no tās gūs kādu labumu. Ir vēlme sodīt valdošo koalīciju un tomēr paturēt pēdējo vārdu galvenokārt jau pēc budžeta pieņemšanas epopejas.