Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +24 °C
Skaidrs
Sestdiena, 18. maijs
Inese, Inesis, Ēriks

Agnese Margēviča

Iespaids par nozagtu kampaņu(19)

Priekšvēlēšanu kampaņai, kas pēc divām nedēļām būs beigusies, zīmogu uzspieda premjers Māris Kučinskis, jau vasarā pasakot, ka tā būs ļoti netīra, ar to acīmredzot domājot kompromatu karus. Patiesībā, zinot tikai aptuveno ierakstītu sarunu un dažādas citādas dokumentāli pierādāmas kompromitējošas informācijas apmēru, kas cirkulē Rīgā, ir tikusi gatavota publiskošanai, bet šobrīd, 12 dienas pirms vēlēšanām, vēl aizvien stāv atvilktnēs, atvieglojums par izvairīšanos no kompromatu plūdiem ir pēdējais, kas būtu jāizjūt.

Jaunām sejām pilni "Trojas zirgi"(13)

Vienā dienā tu ar zināmu riebumu pret sevi atskārsti, ka ilggadēja sekošana politiskajam procesam, urķēšanās detaļās, izprotot, kā tas "tu man, es tev" mehānisms īsti darbojas, ir aizaudzējis priekšā skatienam diezgan cinisku, reālpolitisku miglu. Un tad tu sāc kalkulēt un vērtēt politiķu rīcību nevis pēc tā, cik ētiski vai tiesiski viņi rīkojušies, bet cik efektīgs bijis kāds manevrs.

Ļausim grūstīties – labāk sevi atklās(4)

Var biedēt, ka nākamā visdrīzāk sadrumstalotā Saeima ar sešām vai pat septiņām frakcijām pašreizējo piecu frakciju vietā, kā to pieļauj socioloģiskās aptaujas, oktobrī apgrūtinās sarunas par koalīciju un amatu pārdali jaunajā valdībā. Izklausīsies ciniski, bet mana prognoze ir, ka pārlieku sadrumstalota Saeima un frakciju sastāvi varētu spēcīgāk un ātrāk izgaismot jaunievēlēto deputātu ambīcijas un patiesās intereses. Un tas nav slikti – vieglāk melnas avis pieskatīt, kad tās sāk grūstīties par vietu pie siles.

Tie, kas šmuces ievārījuši, šobrīd uzdodas par to iztīrītājiem(40)

Par pēkšņo pievienošanos Saskaņai un pēcvēlēšanu koalīcijas modeļiem, par to, kas un kādēļ nogāja greizi it kā labi iecerētajā OIK politikā, ar bijušo satiksmes ministru un vēl nesen Vienotības biedru, bet tagad Saskaņas saraksta līderi Kurzemes vēlēšanu apgabalā Anriju Matīsu sarunājas Agnese Margēviča.

Korupcijas slavinājums ar lietiskiem pierādījumiem(14)

Kad politiķi un amatpersonas jūtas nesodītas un desmit, piecpadsmit gadu laikā tā arī pie savām durvīm neizdzird Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) klauvējienu, tie zaudē modrību un paši publiski nodemonstrē pierādījumus senām aizdomām par savām koruptīvajām saitēm,

Rietumu bankas aktivitātes Francijā vietējiem uzraugiem bija tumsā tītas(13)

Vērienīgā naudas atmazgāšana, par ko Rietumu bankai Francijas tiesa piespriedusi 80 miljonu eiro lielu naudas sodu, iespējams, varēja turpināties sešus gadus, jo banka savai darbībai Francijā izraudzījusies tādu juridisku formu, lai to kontrolētu tikai Latvijas banku uzraugi. To var secināt no Francijas pirmās instances tiesas sprieduma, kas nonācis portāla Diena.lv rīcībā. Sešu gadu laikā tikai šajā lietā vien caur Rietumu banku atmazgāti vismaz 310 miljoni eiro, secināms no pērnā gada 6. jūlija sprieduma, ko banka ir pārsūdzējusi.

Straumes mēģinājums izdabāt visiem izgāzies(14)

Premjera informēšana par kādu izmeklēšanu tādā brīdī un tikai tik lielā apmērā, lai tas neapdraudētu operatīvās darbības, tiešām varētu būt apspriežama, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) gaidāmā operācija draudētu ar tādām sekām, kurām nesagatavot valdības vadītāju būtu pretvalstiski, – ja nākamajā rītā iestātos politiska vai finanšu krīze, tiktu paralizēta kāda milzīga valsts uzņēmuma darbība vai tamlīdzīgi. Piedodiet, bet Askolda Kļaviņa "benzīngeitai" nebija nekāda valstiski attaisnojama iemesla ielauzties premjera dienaskārtībā.

Ķēķa mahinācijas ap pirts sarunām(8)

Kad Diena šovasar parāva vaļā galu maisam, kas tiek saukts par "Taureņu pirts sarunām", uzrakstot par gadiem noklausītām, bet piesegtām politekonomisko darboņu sanāksmēm, viens no mērķiem bija nepieļaut to ilgāku noklusēšanu. Šobrīd aktīvā baumošana par naudas izspiešanu no atsevišķiem sarunu figurantiem, lai tie tiktu dzēsti vai to sarunātais "mīkstināts", izskatās pēc mēģinājuma kādu klientu interesēs mazināt šo sarunu ticamību, apzīmogot tās kā neuzticamu kompromatu vai pēc jaunu klientu zvejošanas.

Tā nebija tikai formalitāte(16)

Ilmāram Rimšēvičam celtās apsūdzības kukuļu pieprasīšanā par problēmu risināšanu ar banku uzraugiem Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) likušas no jauna skatu punkta palūkoties uz Latvijas Bankas (LB) prezidenta lēmumiem un publiski ieņemtajām pozīcijām, meklējot sistēmiskas kļūdas un cilvēciskos faktorus, kas noveda pie korupcijas skandāla. Diena vienā shēmā centās sazīmēt Rimšēviča reālās ietekmes sviras uz Latvijas banku sistēmu, meklējot arī saskarsmes punktus, kuros LB prezidenta darbība pārklājusies ar viņa kukuļņemšanas atbalstītāju, uzņēmēju Māri Martinsonu.

Šīs būs miljonus vērtas vēlēšanas(18)

Partiju reitingu dinamika mazāk nekā divus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām mudina dziļi ievilkt elpu un sākt gatavoties cīņai ar vēlēšanu rezultātu sekām. Postpatiesības jeb "alternatīvās patiesības" laikos ir pat grūti iedomāties efektīvākas zāles pret populismu un nekaunīgiem meliem kā iespēju novērtēt šīs vēlēšanu izvēles sekas.

Partiju programmas kā vienvirziena ceļš(6)

Bet jūs mūsu programmu esat lasījis? – šī frāze kļuvusi par ļoti populāru atšaudīšanās rīku, tiklīdz politiķim kļūst par karstu no kritiskiem jautājumiem vai pārmetumiem. Ar to tiek norādīts, ka kritiķis ir bezatbildīgs, nepietiekami izvērtē patiesi būtiskus kritērijus, pēc kuriem jāvērtē partija. Tad ko darīt – kautrēties partijas mērīt pēc pašu uzbāzīgi piedāvātās ārišķīgās piegrieztnes, apzinīgi lasot programmas un balsojot par propagandētajām vērtībām?

Āboltiņa nekvalificējas vēstnieka amatam(56)

Kas var attaisnot politisku izvēli vēstnieka nominēšanā? Bez šaubām – politiķa teicamā reputācija un īpašie dotumi, kas radītu drošu pārliecību, ka viņu kā autoritāti uztvers lielas Eiropas valsts galvaspilsētas diplomātu aprindās. Latvijas jaunajai vēstniecei Itālijā Solvitai Āboltiņai turpretī ir tik slikta reputācija, ka uz tās fona jau aizmirsts kauns par Ingrīdas Ūdres izsvilpšanu eirokomisāru atlasē.

Bezjēdzīgi memorandi vēlētāju dullināšanai(22)

Jaunās Vienotības sacerētā memoranda parakstīšanai vai neparakstīšanai par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām potenciāli ir ļoti mazs sakars ar Saskaņas turēšanu ārpus valdības. Tik vien, ka šis bubulis kļuvis par demagoģisku rīku, ar ko dullināt vēlētājus un tirpināt politiķus par nepievienošanos šai Jaunās Vienotības, iespējams, pēdējai gulbja dziesmai.

Rimšēviča "maigā vara"(14)

Trīs gadus pirms problēmām, ar ko pašlaik saskaras uz nerezidentiem orientētās Latvijas komercbankas, Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka tām faktiski uzspiedusi dārga līguma slēgšanu ar lobistu firmu, kurai bijušas apšaubāmas iespējas kārtot briestošos problēmjautājumus ar ASV, liecina Dienas rīcībā nonākusi sarakste un dažādi dokumenti.

Neprognozējamā nenoteiktība(6)

Kā cīņa par latvisko elektorātu ietekmējusi Rīgas domes opozīcijas partiju savstarpējās attiecības, un kādu Saeimas vēlēšanu iznākumu varam gaidīt "postpatiesības" laikā – Agneses Margēvičas saruna ar Nacionālās apvienības (NA ) politiķi Eināru Cilinski, kurš paziņojis, ka vairs nekandidēs Saeimas vēlēšanās.

Saskaņas "restarts" ir bankrotējis(38)

Saskaņa nav tas ceturtdaļgadsmitu pie varas nelaistais spēks, kuram nonākot valdībā, "visi kopā strādātu kopīgam labumam", kā to pasniedz Jānis Urbanovičs.

Ja ir pieprasījums, piedāvājumu sapakos(3)

Jaunajiem, lecīgajiem jau sen ir iepaticies pantiņš, ka vēlēšanu dienā vecvecākiem būtu jāatņem pases, lai šie nenobalsotu par "vecajām partijām", un tad nu gan tie jaunie ieviestu pārmaiņas. Ja jūnija reitingu tendences saglabāsies līdz rudenim, var izteikt minējumu, ka to rezultātu šoreiz tiešām varētu ietekmēt jauni cilvēki, kuri ir pietiekami patriotiski, lai aizietu nobalsot par pārmaiņām, kuras tiem kāds sola.

Kāpēc šobrīd, nevis pirms 5 gadiem?(44)

Kāpēc kriminālprocess par pusmiljona eiro kukuļa pieprasīšanu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un ietekmīgo uzņēmēju Māri Martinsonu tika sākts tikai šā gada februārī, ja pierādījumus, kā to apstiprina apsūdzību uzturētāja, prokurore Viorika Jirgena, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) operatīvās izstrādes laikā ieguvis jau 2013. gadā?

Apsūdzības ar politiskām sekām(8)

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un par mecenātu dēvētajam uzņēmējam un plaša politiskā spektra politiķu labam paziņam Mārim Martinsonam inkriminētā kukuļdošana notikusi 2012.–2013. gadā, piektdien atklāja Ģenerālprokuratūra. Notikumi ar bārdu, teiksiet? Tādi, kam nav ietekmes ne uz politiku, ne valsts attīstību, teiksiet? Tā vis nav, diemžēl.

Margināļu kratīšanai drosmi nevajag(16)

Aizturot un izkratot Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un ap viņa partiju KPV LV esošo raibo kompāniju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pamatoti vērsies pret daudzu Latvijas nelaimju pamatā esošo, bet tā īsti neapkaroto partiju nelegālo finansēšanu. Tas ir labi. Pārējie fakti gan liek apšaubīt KNAB darbību kopumā.

Vēlēšanu kampaņas kā biznesa pārdale?

Kompromatu gaisotne nedaudz vairāk nekā 100 dienu pirms Saeimas vēlēšanām ļauj prognozēt, ka tiks uzrunāti vai nu tie vēlētāji, kurus apmierina valdošās koalīcijas "viss ir kārtībā" kampaņa, vai tie, kuri ne vairāk, ne mazāk uzskata, ka pašreizējai politiskajai un biznesa elitei jāsēž cietumā. Tie, kuri vēlas iet pa ceļu, nevis vienu vai otru no šiem grāvjiem, nu jau tradicionāli paliks mazākumā. Tāpat kā tie, kuri vēlas atbildes par faktiem, kurus satur visu pušu izplatītie kompromati, nevis priekšā teikšanu, kuram ticēt, bet kura teikto vispār ignorēt.

Skujiņu aizmirsīs, viņa bīdītājus – ne(4)

Sliktas reputācijas naudu apkalpojušā Māra Skujiņa neielaišana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvgalī, lai arī ir maza uzvara, nedrīkst iemidzināt. Iesāktu kriminālprocesu nomuļļāšana un citu kriminālprocesu nesākšana ir pietiekami motivējošs iemesls, lai ieinteresētie VID ģenerāldirektora amatā arī caur nākamo konkursu censtos iebīdīt savu cilvēku. Un nav ne mazāko cerību, ka Drošības policija vai Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB) tam patraucēs, diemžēl – gluži otrādi.

Vai savs cilvēks pie VID stūres?(26)

Finanšu direktora pieredze koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital, kurā viens no galvenajiem investoriem bijis Finanšu policijas kriminālprocesos figurējošais Māris Martinsons, rada šaubas par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) virzītā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa atbilstību šim amatam un iespējamām interesēm, kas slēpjas aiz viņa izraudzīšanās. Ja ticēt Lursoft datiem, 2010. gada novembrī dibinātā SIA Energo Capital lielu interesi izraisīt nespēj. Sākotnēji 80%, vēlāk 50% uzņēmuma piederēja kādam publiski maz zināmam bijušajam SEB bankas darbiniekam Gatim Vītolam. Tomēr Dienas rīcībā nonākušie dokumenti un investoru piesaistei sagatavotās Energo Capital prezentācijas paver citu ainu. Patiesībā aiz, kā izrādās, ļoti vērienīga zaļās enerģijas projektu attīstītāja stāvēja skandalozi investori, un finanšu lietas uzņēmumā aktīvajā investīciju un kredītu piesaistīšanas fāzē kārtoja tagadējais pretendents uz VID ģenerāldirektora amatu Skujiņš.

"Likumdošanas procesu" nomaina lodes(12)

Latvijā mēdz maijā snigt sniegs un Jāņos nelīt lietus, toties ne katru dienu apcietina vai nogalina politiski ietekmīgus maksātnespējas administratorus – miljonārus. Bet, ja apcietina vai nogalina, tad, kā redzams, īstajā laikā, lai potenciāla miljonu tērcīte mainītu virzienu. Par daudz sakritību, lai tās būtu tikai nejaušības.

Miljonu shēma līdz ministram(20)

Kad Ekonomikas ministrijas un Rīgas pašvaldības kontrolētais Rīgas siltums gadu mijā gandrīz par pieciem miljoniem eiro atpirka sava privātā partnera a/s Bioenerģijas risinājumi daļas jaunuzceltajā katlumājā Rencēnu ielā Rīgā, bija daudz jautājumu: par cenas un paša darījuma pamatotību, par privātā partnera patiesajiem labuma guvējiem, par to, kādēļ zibenīgi tika pieņemts šāds lēmums, lai gan vēl pirms pusgada Rīgas siltuma padome to noraidīja.

Pret Rimšēviču, ne tik daudz pret Kušneru(10)

Balsojums pret Edvarda Kušnera pārapstiprināšanu Latvijas Bankas padomē bija ne tik daudz viņa paša kandidatūras noraidīšana, cik simbolisks žests, ka korupcijā aizdomās turētā Ilmāra Rimšēviča laiki Latvijas banku sistēmas galvgalī ir beigušies. Tāda sanitārā tīrīšana, lai izslēgtu jebkādu Rimšēviča neformālo ietekmi un iespējamu tirgošanos ar viņa ietekmi, viņam pašam arī neesot amatā.

Kurš apmaksās dārgās kaprīzes

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods oficiāli vēl nav sācies, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir atruna, kāpēc tas neklapē ar ausi par dažādiem partiju trikiem, bet ir nianses, kuras, lai arī neietekmēs vēlēšanu rezultātu, ir pietiekami nozīmīgas. Runa ir par ārvalstu konsultantu pazibēšanu Saskaņas un zaļo kampaņās.

Bezbiļetnieku taktika priekšvēlēšanu cīņā(4)

Atzīšos, kad pavasarī uzzināju par dažas naudīgas, bet marginālas partijas izdomāto priekšvēlēšanu stratēģiju – kritizēt valdību un pozicionēties pret katru tās lēmumu –, likās, ka tas pamatīgi ierobežos tos analītiķus, žurnālistus vai objektīvi ar valdības lēmumiem neapmierinātas interešu grupas, kuri pamatoti vēlētos teikt kādu kritiskāku vērtējumu tam vai citam lēmumam.

Iekonservēt LB, tīrīt FKTK(1)

Valdības koalīcijā šonedēļ atbalstītie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā faktiski paver juridisku iespēju "tīrīšanai" tajā, ar Saeimas balsojumu jau septembrī nomainot trīs no pieciem esošajiem FKTK padomes locekļiem, bet amatā atstājot tikai priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni. Kontekstā ar, iespējams, briestošām problēmām citās lielās, uz nerezidentu apkalpošanu orientētās Latvijas bankās tas var izskatīties pēc "laukuma sakārtošanas" maksātnespējas administratoru interesēs. Vismaz to izstrādāšanā kopā ar virzītāju – Saeimas deputātu Imantu Parādnieku (NA) – piedalījusies ar šo jomu cieši saistīta persona, izpētījusi Diena.

"Rimšēviča problēmas" turpinājums(9)

Drīzumā apritēs divi mēneši, kuru laikā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors solīja skaidrību, vai Ilmāram Rimšēvičam tiks saglabāta pielaide valsts noslēpumam. Tā kā Latvijas Bankas prezidents ir starp tām amatpersonām, kuras savus pienākumus nevar pildīt bez augstākās pielaides valsts noslēpumam, negatīvam SAB lēmumam vajadzētu beidzot pielikt punktu apkaunojošajai valsts bezspēcībai, kas iestājās pēc skaļajām februāra kratīšanām un aizturēšanām.