Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs

Agnese Margēviča

Korupcijas dzīru desmitgade

Piektdien apritēja desmit gadu, kopš Valdis Zatlers izziņoja rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu. Pa šiem gadiem esot sākušās pārmaiņas politiskajā kultūrā, intervijā radio apgalvoja toreizējais prezidents, savukārt korumpantu un korumpētāju profesionālā šķirotāja sliktajos un saudzējamajos Iveta Kažoka eksaltēti tvītoja, ka kopš 2011. gada vairs nekad neesot izjutusi bezcerību par Latviju kā nozagtu valsti.

Pircēju un pērkamo VIP loža

Ārlietu ministrs, Jaunās Vienotības (JV) politiķis Edgars Rinkēvičs piektdienas vakarā demonstrēja reiz tikai Solvitas Āboltiņas "ūjināšanas" sasniegtas cinisma virsotnes, baudot pasaules hokeja čempionāta atklāšanas spēli kopā ar krāšņu publiku, starp kuriem arī divi pēdējo gadu šokējošāko korupcijas lietu figuranti: kukuļa starpnieks Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Māris Martinsons un ar pusmiljonu auto bagāžniekā aizturētais, pirmās instances tiesas attaisnotais bijušais Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis. Tomēr šajā cinisma aktā bija arī dziļš simbolisms, kuram varam pateikt paldies. Paskaidrošu, kāpēc.

Koalīcijas partijas, provocējot JKP, gaidīs 6. jūniju

Flegmatiskais temps, kādā tiek risināta valdības krīze, politiķu neloģiskie izteikumi un partiju intereses rada iespaidu, ka, pirmkārt, krīzes risinājumu dažiem ir izdevīgi novilkt līdz pašvaldību vēlēšanām, lai iegūtu iespēju sev pieprasīt lielāku kumosu valdībā saskaņā ar vēlēšanu rezultātu nesto ietekmes pieaugumu, otrkārt, patiesie krīzes menedžeri ir nevis agresīvi spēlējošā Nacionālā apvienība (NA) un haotiskā KPV LV, bet gan Attīstībai/Par (A/P) un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras vēlas daudz lielāku ietekmi valdībā.

Vai beidzot atrasti valdības gāzēji?

Brīdī, kad visus interesē atbildes, vai Krišjānis Kariņš saglabās premjera amatu un kāda amatu pārdale gaida valdību, ir grūti, bet nepieciešams pievērst uzmanību procesam, kā un kādēļ valdība līdz šādai krīzei nonāca. Atbildes uz diviem pirmajiem jautājumiem, iespējams, sniegs šodien plānotās partiju sarunas, bet attiecībā uz trešo jautājumu droši var teikt, ka ne amorfā KPV LV, ne valdības pastarītis Nacionālā apvienība (NA) Kariņa valdību šādi līdz de facto krišanai nesašūpotu bez iedrošinājuma no ārpuses. Līdz ar to nākamajās dienās svarīgi skatīties uz pirkstiem koalīcijas partneriem, kuriem ir vēl lielāka apetīte un prasme nepievilcīgo valdības gāšanu izveikt ar svešām rokām.

Nepieļaut indulgenču dalīšanu

Laikam ne jau velti izsenis tiek uzskatīts, ka, lai problēmai piemeklētu īstās zāles, tai vispirms jānosaka pareiza diagnoze. Ar to kā reiz mums ir problēma, jo no virsrakstiem un politiķu un amatpersonu citātiem ik dienu skan visai apbrīnojami domu gājieni. Varbūt tā arī ir vismaz viena no atbildēm uz jautājumu, kādēļ vērojama tāda stagnācija daudzu aktuālu problēmu risināšanā un valstī kopumā, – mēs hroniski nosakām kļūdainas diagnozes, kaišu cēloņus atstājot neārstētus.

Stukāns aizstāv Ģenerālprokuratūras komunikāciju Tukuma lietā

Ģenerālprokurors Juris Stukāns nepiekrīt, ka Tukuma traģēdijas sakarā viņa vadītā iestāde sniegusi no ierastās prakses atšķirīgu, pārāk plašu informācijas apjomu, publiskojot sensitīvus datus par personu. Intervijā Dienai ģenerālprokurors kategoriski aizstāvēja iestādes rīcību, kritizējot mediju un arī augstu valsts amatpersonu pārsteidzību komentējot notikušo pirms policijai dots laiks noskaidrot neskaidros faktus.

Ko patiesībā vēlas JKP?

Ilgi gaidītās un piesauktās izmaiņas valdībā, pie kurām pēdējās nedēļas laikā cītīgi piestrādājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), var arī neiestāties, kamēr nav skaidrs saceltās turbulences mērķis – tiešām pretendēt uz vēl vienu ministra amatu, aiz lielākām pārmaiņām paslēpt pašiem savu ministru rotāciju vai vēl banālāk – izmantot ultimātu metodi, lai panāktu piekāpšanos pavisam citos jautājumos.

Bezdarbībai nav orientācijas

Galvenais, kas jāzina par 20. aprīļa naktī Tukumā notikušo noziegumu, kurā viens jauns vīrietis guva visa ķermeņa apdegumus un otrs, viņu glābdams, cieta, ir tas, vai policija iepriekš ir darījusi visu šī nozieguma novēršanai un vai šobrīd dara visu tā atklāšanai. Šis arī būtu gadījums, kad izmeklēšanā būtu jāiesaista neitrāli papildspēki no Rīgas.

Kā skudras sanesa slēptuvē

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju". Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Ministram ir iespēja pieaicināt mediķus kā padomniekus

Par vakcinācijas reālijām, veselības ministru nemediķu kompetenci un antivakcīnu kampaņu kā hibrīdkara sastāvdaļu ar Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētāju Māri Andersonu sarunājas Agnese Margēviča.

Vēlēšanas nebūs uzticības balsojums valdībai

Par spīti 5. jūnijā gaidāmajām vēlēšanām pieskaņotajai un pārzīmētajai jauno novadu kartei, to iznākuma un ietekmes prognozēšana šobrīd šķiet riskants pasākums, lai gan šis ir ilgi gaidīts brīdis, kad daudzi centīsies nomērīt uzticību valdības partijām un valdībai kopumā.

KNAB lēmuma provinciālais zemteksts

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums izbeigt kriminālprocesu, jo nav atrasti pierādījumi ne amerikāņu apgalvojumiem par ABLV bankas vadības iesaisti kukuļdošanā, ne bankas apgalvojumiem, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs amerikāņiem piegādājis melīgu informāciju, nav vienkārši kārtējais jau ierastais biroja izmeklēšanas mazspējas piemērs.

Viņķeles "jūrmalgeita"

Runā, ka divreiz vienā upē neiekāpsi, toties bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) mums demonstrē, ka divreiz ir iespējams izviļāties vienos – Jūrmalgeitas cienīgos – dubļos, aizvadītajā nedēļā metoties azartiskās interpretācijās, kā saprast viņas īsziņu Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkuzenam, kas bija viens no posmiem noziedzīgu lēmumu ķēdē, novedot Latviju pie akūta vakcīnu deficīta un cilvēku nāves

Brisele grib, lai vairāk ieguldām sociālajā sfērā

Eiropas Komisija (EK) akceptējusi tikai trīs no Latvijas priekšlikumiem, kā apgūt 1,8 miljardus eiro ANM fonda naudas. Vai tā ir izgāšanās, ar finanšu ministra padomnieku Intu Dālderi sarunājas Agnese Margēviča.

No reformas ērtāk kļūs politiķiem

Par to, kā pārdalīta novada liktenis izgaismo aizkulišu politiskās un saimnieciskās shēmas, ar Inčukalna novada mēru Aivaru Nalivaiko (LZS) sarunājas Agnese Margēviča.

Jaunzemes krusttēvi šūpo valdību?

Lai saprastu, kādēļ valdība ir tik nestabila un tās aizkulisēs tiek perināti plāni par atsevišķu ministru, premjera vai visas valdības nomaiņu, nepietiek ar sekošanu Covid līknei un nenotiekošajai vakcinācijai. Tīra politika vai sabiedrības atbalsts ļoti reti ir pietiekams iemesls, lai gāztu valdību. Tam visbiežāk pamatā ir saimnieciskas intereses un liela nauda – visas šīs komponentes mēs redzam, ja paveramies uz konfliktu, kas nu jau mēnešiem norit starp finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Novēlots kļūdas labojums

Otrdien ģenerālprokurors Juris Stukāns adekvāti reaģēja uz necilvēcīgo gadījumu, kurā diviem bērnu traģiski zaudējušiem vecākiem draud kriminālatbildība par morālajā kompensācijā saņemtās naudas nedeklarēšanu. Saeimai nekavējoties jāgroza likuma norma, kas uzliek par pienākumu deklarēt arī ienākumus, kuri tāpat nav apliekami ar nodokļiem.

Politiskās atbildības ''henkuzēšana''

Pēdējās pāris nedēļās vakcīnu skandāla sakarā sabiedrības doma ar dažādiem līdzekļiem tiek veidota par labu tam, ka atbildība par kļūdainiem lēmumiem jānes konkrētiem ierēdņiem. Prom no gadu gadiem ilgušās cīņas par politisku atbildību pretī jaunai teorijai, ka ir kāda visvarena un viltīga ierēdņu elite, kura apved ap pirkstu spožus un godīgus politiķus.

Politika pret tiesu

Konflikts starp tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) no vienas puses un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un Tieslietu padomi no otras puses piektdien nonāca jaunā līmenī, Strupišam paziņojot, ka "izpildvara tieslietu ministra personā vēlas par katru vari saglabāt kontroli un ietekmi pār tiesām". Tas, ka konflikta redzamā daļa tiek balstīta laikam jau apzinātā izteikumu sagrozīšanā, liek izdarīt secinājumu, ka visa pamatā tiešām ir politiski motīvi.

Prezidentam nav jābaidās, bet jārīkojas

Par to, kā tehniski panākt izmaiņas slikti strādājošajā valdībā situācijā, kad nedz koalīcijas partijas, nedz premjers paši tās nerosina, ar konsultāciju firmas Titava laboratorija īpašnieku Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.

Valdība krīt, bet negāžas

Eiroparlamentārieša Roberta Zīles intervija Dienai ceturtdien parāva slūžas publiskām debatēm par premjera nomaiņu, un tas, ka Krišjānim Kariņam kaut kas kardināli un ātri jāmaina valdības darbā vai jāaiziet, sāka skanēt pat no komentētājiem, kuri tradicionāli stāvējuši viņa un viņa partijas aizsargpozīcijās. Tikmēr premjers nekur neiet, gāzēji tikai gāzelē, nevis gāž, bet valdība, par spīti tam, ir brīvā kritienā.

Izeja no strupceļa – neitrāls premjers

Kā pārvarēt krīzi valdībā un efektīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda miljonus – ar eiroparlamentārieti Robertu Zīli sarunājas Agnese Margēviča.

Kāpēc šī valdība vēl nekrīt

Godīgi atbildot uz jautājumu, vai šī valdība sevi ir izsmēlusi, visticamāk, vairākums Latvijas iedzīvotāju šoreiz pat netipiski neatkarīgi no saviem politiskajiem uzskatiem un tā, kuru partiju atbalsta, teiktu "jā" vai "visdrīzāk jā". Tādēļ teorētiski šim vajadzētu būt elementārākajam valdības nomaiņas gadījumam. Tad kādēļ tomēr Krišjāņa Kariņa (JV) valdība vēl turas?

Aizvēsturisks tiesas spriedums

Ventspils mēra Aivara Lemberga notiesāšana apsūdzībās par koruptīviem darījumiem 12 gadus pēc tiesvedības sākuma ir kā sveiciens no cita laikmeta realitātē, kurā politiskā un saimnieciskā ietekme, arī koruptīvie noziegumi jau sen ir citu personāžu monopols. Tādēļ, visticamāk, attieksme pret šo Rīgas apgabaltiesas pirmās instances spriedumu, kura saīsinātā daļa vien aizņem pustūkstoti lappušu, tiks dalīta no krimināltiesiskā viedokļa un reālpolitiskā.

Realitātes noliegšana atspēlējas

Pašreizējā krīze parādījusi, kā efektīvas valsts politikas plānošanai kaitē patiesās ainas neapzināšanās, vai tā būtu iedzīvotāju grupu ekonomiskā situācija vai hroniskās slimības, – amatpersonu attieksme gan pret Covid-19 krīzes finanšu palīdzību, gan vakcinācijas organizēšanu rada aizdomas, ka valstij nav ne jausmas, ne patiesas intereses, cik patiesi trūkuma skarto vai hroniski neveselo ir starp tās iedzīvotājiem.

Augšējo elpceļu vīruss un kreisums

Vispārējais sašutums par politisko iestudējumu ap 500 eiro pabalstu par katru ģimenē audzināmo bērnu uz mirkli radīja iespaidu, ka kreisajai ideoloģijai Latvijā varētu būt kaut nedaudz kliedēts tabu statuss. Var jau būt, ka pārāk nenorijams šoreiz pat liberāļiem izrādījās politiķu cinisms, kuri šādu pabalstu uzskata par nelietderīgu un pat bīstamu. Bet grūti atturēties no kārdinājuma paspēlēties ap ideju, vai Latvijai garām ies kreisuma vilnis, kuru prognozēt kā vienu no Covid-19 pandēmijas blaknēm šobrīd ir globāls trends.

Neapmierinošs sākums dārgam projektam

Vairāk nekā pusmiljonu izmaksājušā Vakcinācijas biroja pirmais veikums – vakcinēšanās reģistrācijas vietnes Manavakcina.lv starts – nerada nekādu optimismu par to, ka birojā savākti augsti atalgoti spožākie prāti, kas ģenerēs novatoriskas idejas, vedot mūs visus ārā no Covid-19 pandēmijas.