Koalīcijas partijas, provocējot JKP, gaidīs 6. jūniju

Pēdējais gan nenozīmē, ka A/P un JKP būtu par kaut ko vienojušās – gluži otrādi. Viss norāda uz koalīcijas partneru saspēli, lai izprovocētu JKP kā mazpieredzējušāko un nervozāko partiju uz aiziešanu opozīcijā. Vēlams – vispirms nodemonstrējot sabiedrībai ārkārtīgi nepopulāro dzīšanos pēc svešiem ministru portfeļiem. JKP arī objektīvi ir pamats nervozitātei – otrais zemākais reitings starp koalīcijas partijām pēc pusizjukušās KPV LV – 3,9% jeb krietni zem vēlēšanu barjeras sliekšņa –, kas tikai trīs nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām dzen kaut ko mainīt. JKP kopā ar opozīciju Saeimā uzvarēja "kauju par āra terasēm", bet vai ar to pietiks?

Premjera piektdien paziņotais, ka visi koalīcijas partneri, izņemot JKP un KPV LV, piekrituši ministru amatu maiņai, pārtulkots no politiskā žargona, nozīmē divas lietas. Pirmkārt, Krišjānis Kariņš tiešām cer valdības krīzi nomenedžēt ar mazākajiem upuriem – atdodot NA otrreiz tās tiešā nozīmē piesavināto ekonomikas ministra amatu. Vai premjera Jaunā Vienotība (JV), kurā ir ļoti pieredzējuši politiķi, tic, ka tik viegli tiks cauri, – diez vai!

Otrkārt, tam, ka A/P piekrīt šādai minimālai amatu pārdalei, kas izpaužas kā Ekonomikas ministrijas (EM) atdošana NA, bet pati A/P neiegūst neko, noticēt varbūt būtu gatavs tikai šīs partijas ar negodu malā pagājušais līderis Juris Pūce, kuram, kā zināms, ir īpašas un visai specifiskas attiecības ar patiesību un meliem. A/P, Pūcem esot pašvaldību ministra amatā, ne bez JV, NA un JKP atbalsta ir realizējusi tādu novadu reformu, caur kuru pārzīmētajā novadu kartē jau ieprogrammēta veiksme šīm partijām, daudzviet jau priekšlaikus kuluāros slēdzot vienošanās par vietējām koalīcijām, mēriem un investīciju projektu pārdali.

Neaizmirsīsim par simtiem miljonu, ko Latvija tūlīt, tūlīt sāks saņemt no Eiropas Savienības atlabšanas fonda. Miljonus, kas ļaus kaldināt uzvaru nākamajās Saeimas vēlēšanās, kuras būs jau nedaudz vairāk nekā pēc gada. Līdz ar to ir saprotama taktika valdības portfeļu pārdali novilkt līdz 6. jūnija pašvaldību vēlēšanu rezultātu rītam, lai pie sarunu galda sēstos jau ar jaunu svaru un prasībām.

Līdz tam JKP pašu rociņām tiek ļauts sevi nodemonstrēt kā vienīgo alkatīgo un uz svešu ministru amatiem kāro partiju, kura kopā ar klauniem no KPV LV šūpo valdību un bez kuras koalīcija būtu stabilāka. Turklāt A/P un citu partneru viltība neatbrīvo pašu JKP no sava likteņa kaldināšanas. Lai spēlētu līdzi Pūces, Edgara Jaunupa, Raivja Dzintara un JV teātrim, ka visi ir apmierināti ar EM atdošanu NA kā vienīgo pārbīdi valdībā, JKP trūkst gan politiskās pieredzes, gan nervu, gan vienotības starp partijas politiķiem, tostarp pat līderiem.