Saeima pirms nedēļas atbalstīja, ka jāveido parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās sekas, kā noformulēts komisijas nosaukumā, un izmeklētu apstākļus, kādos darbību bijušas spiestas pārtraukt trīs bankas – PNB, ABLV un nesen arī BIB. Ideja pieder Aināram Šleseram, tomēr jūs kā otrais parakstījāties zem šīs iniciatīvas un jūsu vadītā ZZS frakcija to aktīvi atbalsta. Jums ir skaidrs, cik plašā tvērumā komisija strādās, jo problēmas pirmsākumi patiesībā ir ļoti seni un tā aptver daudz vairāk notikumu, nekā ietverts komisijas nosaukumā?
Mēs šos problēmas cēloņus gribam apskatīt daudz plašākā tvērumā, nevis tikai sākot ar 2018. gadu. Gribam paskatīties, kā finanšu sektors Latvijā ticis veidots pašos pamatos, kas par to ir atbildīgs un kas ir noticis pa visiem šiem gadiem. Šī ir tēma, kurā nepieciešami kaut kādi risinājumi, jo atstāt tā, kā ir, un izlikties neredzam daudzās netaisnības, mūsuprāt, nevar. Bet runāt par kaut kādu kļūdu labojumu šobrīd nevar, ja mums nav vienprātības un vienotas izpratnes par to, kā mēs vispār varējām nonākt līdz situācijai, kad 2018. gadā tika pieņemti attiecīgie lēmumi par ABLV banku, no kā viss šis lielā mērā arī sākās.
Es pareizi sapratu, ka jūs gribat sākt no Latvijas Bankas darbības atjaunošanas deviņdesmitajos gados un banku uzraudzības sistēmas izveides?
Protams, viennozīmīgi. Par atskaites punktu jāņem brīdis, kad šīs finanšu plūsmas Latvijā sāka ieplūst, un jāsaprot, kāda politika tajā laikā tika realizēta, kas bija tās galvenie realizētāji un, protams, arī Latvijas Bankas vadītāja atbildība tajā visā.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!