Ieņēmumi jāgūst no ekonomikas izaugsmes

Lai vērtētu valdības redzējumu un iespējamos piedāvājumus cauruma aizlāpīšanai valsts nākamā gada budžetā, manuprāt, vispirms vajadzētu izmērīt temperatūru ekonomiskajai situācijai, jo tie vērtējumi ir vairāk vai mazāk dramatiski, – vieni runā par krītošu ekonomiku, citi par to, ka tā vienkārši neaug. Mēs esam krīzē? Jūsu vērtējumā, cik smaga ir diagnoze un kā mēs esam nokļuvuši tur, kur esam?

Tas pareizais vārds ir, ka ekonomika šobrīd nekur nepikē, tā ir tādā stagnācijas stāvoklī, kad tai faktiski nav izaugsmes. Un prognoze attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, kas bija gada sākumā, nepiepildījās, kā jau diezgan liela varbūtība to paredzēja. Un iemesli tam ir vienkārši – ja paskatās uz šo formulu, kā tika aprēķināts nacionālais kopprodukts, uz kura pamata mēs savukārt varam prognozēt nodokļu ieņēmumus, tā ietver vairākus faktorus, bet tie divi lielākie ir – patēriņš un investīcijas.

Tā lielā prognoze, uz ko balstījās pieņēmums, ka ekonomika augs, bija iedzīvotāju atalgojuma būtisks pieaugums. Tādēļ bija loģiska prognoze, ka iedzīvotāji sāks tērēt vairāk, kā rezultātā pieaugs patēriņš. Bet diezgan lielu lomu nospēlēja tas, ka, pieaugot bāzes procentu likmēm, daļu naudas, ko parasti izlietoja patēriņam, iedzīvotāji iztērēja, maksājot paaugstinātos banku aizņēmuma procentus. Tā rezultātā patēriņš neauga un PVN ieņēmumi būtiski kritās. Ko mēs no tā redzam? Iedzīvotājiem it kā palika vairāk naudas, bet, ņemot vērā lielos papildu izdevumus, viņi netērēja vairāk vai arī tērēja, atrodoties ārzemju braucienos, kas neveicina PVN ieņēmumus. Citiem vārdiem, mūsu iedzīvotāji savu it kā pieaugušo budžetu tērēja tādā veidā, ka patēriņš Latvijā nepieauga, PVN ieņēmumi neauga vai pat kritās pret plānoto.

Otrs faktors jeb otra lielā cerība bija, ka mēs apgūsim ļoti lielus Eiropas Savienības līdzekļus – ies vaļā Rail Baltica, ies vaļā citi projekti, kuru finansējums vēl nav apgūts, līdz ar to augs investīcijas Latvijas ekonomikā, kas savukārt dos šo ekonomisko izaugsmi. Kā mēs redzam, Eiropas projekti nepildās, Rail Baltica kavējas, un arī šī prognoze līdz ar to izrādījās neatbilstoša.