Nākamā gada budžets ir drošības un konkurētspējas celšanas budžets, otrdien teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Saeimas Prezidija, Saeimas frakciju vadītāju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu kopīgajā sanāksmē prezentējot likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2025. un 2027.gadam" un tā pavadošos likumprojektus.
Lielāko daļu jeb 84% Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta 2025.gadā paredzēts tērēt uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalstam, būvniecības un mājokļu politikas īstenošanai un atbalstam iedzīvotājiem, kā arī iekšējā tirgus uzraudzībai, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Manevra iespējas, vērtējot valdības sagatavoto nākamā gada budžetu, nav īpaši lielas, tomēr vienmēr pastāv iespēja izdarīt kādas korekcijas un apstiprināt kādus priekšlikumus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Valdību veidojošās partijas apsver iespēju atjaunot "deputātu kvotas", kuras iepriekš asi kritizētas. Par "deputātu kvotām" sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem.
Par cauruma valsts budžetā iemesliem un to, ko valdība dara nepareizi, meklējot, kā to aizlāpīt, ekonomistu, Latvijas Universitātes rektoru Gundaru Bērziņu intervē Agnese Margēviča.
Ministriju izdevumus precēm un pakalpojumiem nākamgad plānots samazināt par 11%, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro apmērā. aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).