Par to, vai jaunās ASV administrācijas atkāpšanās no starptautiskajām saistībām noraus stopkrānu zaļajam kursam arī Eiropā un Latvijā, enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu izvaicā Agnese Margēviča.
Par vēstījumiem no Vašingtonas un Maskavas, kas bija nolasāmi jau Trampa prezidentūras pirmajā dienā, Latvijas kādreizējo vēstnieku gan ASV, gan Krievijā Andri Teikmani iztaujā Agnese Margēviča.
Par situāciju Ukrainas frontē
un spēku samēru dažas
dienas pirms ASV prezidenta
Donalda Trampa
inaugurācijas un lielākas
konkrētības par iespējamām
miera sarunām ar Krieviju
militāro analītiķi, Iekšlietu
ministrijas parlamentāro
sekretāru Igoru Rajevu,
intervē Agnese Margēviča.
Par politiski, ekonomiski un nu
jau arī ideoloģiski karsto
demogrāfijas problēmu, par
sekām, ko atrašanās
demogrāfiskajā bedrē jau
neatgriezeniski nodarījusi
nākotnes pensionāriem, un par
politiķu gļēvumu un kavēšanos
atklāti runāt par ārkārtīgi
nepopulāriem lēmumiem
Vidzemes Augstskolas vadošo
pētnieku Gati Krūmiņu
intervē Agnese Margēviča.
Kārtējais cēliens ar airBaltic
saistītajā nebeidzamajā krīzē
nostiprina iespaidu, ka kompānijas menedžments prezidenta
Martina Gausa un padomes
priekšsēdētāja Klāva Vaska
personā diktē noteikumus valdībai, nevis
valdība caur valsts interesēm lojāliem
padomes locekļiem kontrolē airBaltic notiekošo.
Par to, vai valdošo partiju ilgstoši zemie reitingi tām jau zvana kapu zvanus vai partiju likteņi ir maznozīmīgi brīdī, kad "Latvijas valsts pamazām tiek vesta uz maksātnespēju", sociologu Arni Kaktiņu intervē Agnese Margēviča.
Ko gaidīt un negaidīt no jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa Ukrainas kara sakarā, vai Putinam ir vajadzīgas miera sarunas un kā šie noregulējuma scenāriji var ietekmēt Latvijas drošību, Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu.
Par Valsts prezidenta un premjerministres runas saturu un formu, par to, kā šo runu toņkārta saskan ar jaunā gada pirmajiem izaicinājumiem un to nerisināšanu, Agneses Margēvičas saruna ar polittehnologu Danu Titavu.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas (JV) uzrunas tautai gadu mijā balansēja uz tās trauslās robežas, kad forma - viegli optimistiskā manierē vēlēt visu to labāko jaunajā gadā - līdz galam negāja kopā ar saturu, tā liekot uzdot jautājumu, kas ir šajās uzrunās ietverto tēvišķi kritisko pamācību un mātišķi uzmundrinošo pašuzslavu mērķauditorija - tiešām tauta vai tomēr valdība. Un, ja tā, cik pamatoti.
Nākamo gadu mums diemžēl neizdosies sākt no baltas lapas, bet kaujoties ar problēmām, ko ielaidusi valdība, par kuras praksi kļuvusi mānīšanās. Sākot ar noklīduša krievu drona nogulēšanu, Latvijas Bankas prezidenta neievēlēšanas patiesajiem iemesliem, airBaltic ieguldīto valsts līdzekļu norakstīšanu "grāmatvediskā darbībā" utt.
Pagaidām nezinot, kāds politiskais vai saimnieciskais tirgus novedis pie koalīcijas vienošanās
tomēr atteikties no esošajiem kandidātiem un janvārī virzīt kopīgu Latvijas Bankas prezidenta
amata kandidātu, pašu procesu un politiķu teiktā ticamību intervijā Agnesei Margēvičai
analizē politologs Jānis Ikstens.
Parlamentārā izmeklēšanas
komisija par Rail Baltica projekta neveiksmēm tikko publicējusi gala ziņojumu, nosaucot
virkni vairāk vai mazāk vainīgo, bet viena no komisijas loceklēm, kādreizējā Konkurences padomes vadītāja
Skaidrīte Ābrama (Progresīvie), kura kopā ar diviem citiem koalīcijas pārstāvjiem
balsošanā par gala ziņojuma
apstiprināšanu atturējās, šodien grasās iesniegt savas atsevišķās domas par dokumentu. Par to viņu iztaujā Agnese
Margēviča.
Par politiskās zemestrīces ap
Latvijas Bankas prezidenta
ievēlēšanu iemesliem un
sekām ar Vienotības ilggadējo
politiķi, tagad vienkārši
erudītu politikas vērotāju
Arti Kamparu sarunājas
Agnese Margēviča.
Pagaidām nekas vēl neliek domāt, ka balsojums par Latvijas Bankas (LB) prezidentu varētu novest pie valdības krišanas tikai tādēļ vien, ka ZZS kopā ar trim opozīcijas partijām sola atbalstīt Altum vadītāju Reini Bērziņu, bet abi pārējie koalīcijas partneri Jaunā Vienotība (JV) un Progresīvie – esošo LB prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Par Nacionālās apvienības (NA) politisko taktiku un nosacījumiem valdības maiņas gadījumā un gatavojoties partijas politiski ekonomiskā piedāvājuma paplašināšanai NA iespējamo nākamo līderi Ilzi Indriksoni intervē Agnese Margēviča.
Par izaicinājumiem Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā, ASV vēstniecības diagnozi Latvijas korupcijai, jaunajām sankcijām pret Lembergu, lēmumu Martinsona lietā un to, cik daudz īsti Latvijā oligarhu, Agneses Margēvičas intervija ar tiesneša zvērestu nesen devušo eksprokuroru Juri Jurisu.
Par prezidenta lomu aiz iespējamā valdības restarta un politiskajām sekām visiem, ja nekas netiks mainīts, Agneses Margēvičas intervija ar Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputātu Didzi Šmitu.
Process ap to, kas turpmākos piecus gadus ieņems Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatu ar 160 000 eiro algu gadā, aizgājis tādos neceļos, ka kļūst par labu piemēru tam, kā notiek manipulācijas ar sabiedrisko domu.
Esat pamanījuši, kā Latvijas
informatīvajā telpā līdz nesenam
laikam konsekventi uzturētais
vēstījums, kas kara iznākumu
Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu
valsts drošību, to pamatoti
paceļot teju vai eksistenciāla apdraudējuma
līmenī, ar katru dienu sašaurinās?
Par to, vai ZZS būtu gatava solidāri upurēt kādu savu ministru, ja Evika Siliņa izlemtu par valdības restartu, un ar kādiem riskiem jārēķinās gan premjeres partijai, gan Progresīvajiem, Agneses Margēvičas intervija ar pieredzējušo ZZS Saeimas deputātu Augustu Brigmani.
Nervozitāte par to, ka dažiem
valdības ministriem drīz
nāksies mainīt nodarbošanos,
šonedēļ Saeimā un valdības
namā sasniedza jaunu pakāpi.
Ministru prezidente Evika
Siliņa (JV) sarunā ar koalīcijas partneriem
atklāti lietojusi vārdu salikumu "valdības
restarts", kas ZZS un Progresīvajiem bija licis
nostāties aizsardzības pozīcijās, Dienai
neformālās sarunās neslēpa lēmumu pieņemšanā tieši iesaistītie politiķi.
Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās
aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.
Agneses Margēvičas saruna ar Progresīvo līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu notiek otrdien vēl pirms Dienas intervijas publicēšanas ar Valsts prezidentu, kas dod skaidrus mājienus par briestošo nepieciešamību restartēt valdību. Šeit detalizēts ieskats, kā tas izskatās no koalīcijas "mazākā brāļa" viedokļa.
Mozaīkas gabaliņus, kas
pēdējās nedēļās signalizēja
par valdības koalīcijā
briestošajiem procesiem
un katrs pats par sevi
atsevišķi dažkārt palika bez
uzmanības, šodienas intervijā Dienai skaidrākā bildē kopā saliek Valsts prezidents
Edgars Rinkēvičs, atklāti pasakot, ka ar
premjeri Eviku Siliņu (JV) pārrunājis nepieciešamību pēc budžeta pieņemšanas vērtēt
ministru pienesumu.
Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas, ar politikas zinātāju Arti Kamparu sarunājas Agnese Margēviča.
Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakstīju, ka ne jau vienkārši par Donalda Trampa uzvaru šeit būs runa, runa būs par Vladimira Putina globālās koalīcijas uzvaru.
Par ceļvedi tiem, kuri naktī uz trešdienu sekos līdzi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, ko mums un Ukrainai nozīmēs republikāņa Donalda Trampa vai demokrātes Kamalas Harisas uzvara un kādas ir prognozes, vēlēšanu pašā priekšvakarā politologu Andi Kudoru izjautā Agnese Margēviča.
Reaģējot uz Dienas rakstu par to,
kā sakārtotas bēdīgi slavenā
Māra Martinsona kriminālās
problēmas ar apsūdzībām
nodokļu shēmošanā, Ģenerālprokuratūra (ĢP) teju pēc
nedēļu ilgām pārdomām pirmdien izplatīja
paziņojumu, kurā, pirmkārt, palaboja Dienu,
otrkārt, aizplīvuroti izvirza nepamatotus
pārmetumus Valsts ieņēmumu dienestam
(VID), bet treškārt un galvenokārt – bez kautrēšanās publiski aizstāv Martinsona izpestīšanu un apzināti sev nogriež ceļu uz apšaubāmā lēmuma atcelšanu.