Publiskotie partiju reitinga ikmēneša mērījumi, lai gan it kā ietver dažus šķietami paradoksus, jo neatspoguļo turbulences, kas saistās ar reitingu līderu darbību, nekādus milzīgus pavērsienus nerāda, bet ir gana interesanta viela izpētei no diviem aspektiem – valdības darba vērtējuma un 8. jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu izredzēm.
Ikgadējā tradīcija publiskot jaundzimušajiem dotos jocīgos vārdus ir labs iemesls, lai uzdotu jautājumu, ar kādu pievienoto vērtību un labumu sabiedrībai dažādas valsts pārvaldes iestādes regulāri publisko to vai citu informāciju, kas demonstrē apšaubāmus pilsoņu lēmumus un dažādas ķibeles, kurās tie nokļūst. Publiska iesmiešana vai pašausmināšanās nedrīkst būt šādas valstiskas prakses vienīgais vadmotīvs un pievienotā vērtība.
Kāpēc Latvijas tiesībsargājošās iestādes 20 gadus ir bijušas bezspēcīgas pret Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku, par kuras sadarbošanos ar Krievijas FDD (krieviski – FSB) tagad publiskoti pierādījumi, un cik kaitīga Latvijai tomēr bijusi šīs par politikas margināli uzskatītās personas darbošanās, Agnese Margēviča iztaujā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV)
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienaskārtību, "atkrievošanas" lozunga izredzēm Briselē un eirokomisāra izvēles procedūru bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku (Latvijas attīstībai) intervē Agnese Margēviča.
Diskusija par Latvijas izstāšanos
no kājnieku mīnu aizlieguma
konvencijas, kas jau novilkusi
frontes līniju jeb mīnu lauku
ne gar robežu ar Krieviju, kā
cerēts, bet krustu šķērsu
Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā, ir no
mušas uzpūsts zilonis jeb pseidorisinājums,
ko apsedlojuši visdažādāko interešu vadīti
pasažieri.
Par to, kādi ir iespējamie ieguvumi un riski, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas, lai
varētu izmantot šobrīd aizliegtās kājnieku mīnas pierobežas
aizsardzībai no agresīvās Krievijas, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu
Kolu (NA) izjautā Agnese Margēviča.
Kāpēc nepiepildās opozīcijas prognozes par jaunās valdības koalīcijas nespēju sastrādāties, valdošo partiju bailēm no lielas kritiski noskaņotu vēlētāju aktivitātes Eiropas Parlamenta vēlēšanās un galu galā paša Apvienotā saraksta ambīcijām 8. jūnijā, politiskā spēka līderi Edvardu Smiltēnu intervē Agnese Margēviča.
Kā skandālu izraisījusī Saeimas deputātu vizīte Ķīnā izskatās no uzņēmēju delegācijas, kas arī tieši šobrīd ielūgta vizītē šajā ekonomikas milzī, skatpunkta un par attieksmi pret valdības otrdien pieņemto rīcības plānu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski izjautā Agnese Margēviča.
Par Krievijas prezidenta vēlēšanām kā kara referendumu,
par situāciju Ukrainas frontē
un vācu presē noplūdušo NATO mācību plānu alianses
Austrumu flanga aizsardzībai
militāro ekspertu, Iekšlietu
ministrijas parlamentāro
sekretāru Igoru Rajevu iztaujā Agnese Margēviča.
Kurš vainīgs un ko darīt – par šiem mūžīgajiem jautājumiem jauno pasažieru elektrovilcienu ieviešanas ķibeļu sakarā satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie) iztaujā Agnese Margēviča
Valdības koalīcija tērē laiku
diskusijām par to, vai saimnieciski var atļauties atteikties no
krievu graudu importa un
tranzīta, acīmredzami neapzinādamās, ka lēmums par tā
pārtraukšanu ir neizbēgams.
Kāpēc jauno elektrovilcienu ilgi gaidītā ieviešana pasažieriem un pašiem ieviesējiem līdz šim sagādājusi vairāk raižu nekā prieka, kādreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa viedokli iztaujā Agnese Margēviča.
Par reitingu kritumu, lielo mērķu aizstāšanu ar konkrētākiem un par partijas izaicinājumiem, lemjot par pirmajiem numuriem Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstā un eirokomisāra kandidātu, vienu no Jaunās Vienotības (JV) ietekmīgākajiem politiķiem Ainaru Latkovski intervē Agnese Margēviča.
Par to, kur rast spēku un cerību šajos drūmajos laikos, kad
arī jaunais gads sola daudz nezināmā, teologu, Zvannieku
māju saimnieku Juri Cālīti
iztaujā Agnese Margēviča.
Ilgi gaidītie partiju reitingi, kurus sabiedrībai nācās gaidīt aizdomīgi ilgi – teju pilnus divus mēnešus, Ziemassvētku priekšvakarā beidzot tika publiskoti un, protams, gandarīja tos, kuri bija pārliecināti, ka kaut kāds negatīvs efekts pat uz Jaunās Vienotības (JV) disciplinēto vēlētāju skandālam ar partijas sejas Krišjāņa Kariņa negausīgi izmantotajiem dārgajiem privāto lidmašīnu reisiem būtu bijis jāatstāj.
Saskaņošanai valdībā trešdien beidzot iesniegts Valsts ieņēmumu dienesta (VID), nu jau vēsturiski jāsaka, kārtējais reorganizācijas plāns, par kura ieceri un aprisēm Diena visai konkrēti rakstīja jau aprīlī.
Argumentējot ar mērķi apgrūtināt pases noturību pret
viltojumiem, nākamgad
Latvijā sāks izsniegt jauna
parauga pases, kuras pašreizējo 30 eiro vietā maksās divreiz
lielāku valsts nodevu – 60 eiro, intervijā
portālam Delfi paziņoja Pilsonības un
migrācijas lietu priekšniece Maira Roze.
Vai republikāņu iebildes, izmaiņas prezidenta Džo Baidena retorikā un gaidāmo ASV
prezidenta vēlēšanu fokusēšanās uz iekšpolitiskajām problēmām draud ar atbalsta nogriešanu Ukrainai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro starptautiskās drošības politikas
eksperts Mārtiņš Vargulis.
Nākamvasar gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs nozīmīga politisko spēku samēra nomērīšana, kas vairākām partijām var izrādīties gan "būt vai nebūt" jautājums, gan nest cerības uz atdzimšanu pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās, intervijā Agnesei Margēvičai pauž politologs Juris Rozenvalds.
Autoritatīvais amerikāņu žurnāls Time, kā ik katru decembri, šonedēļ paziņoja savu gada cilvēku, un iepretim 2022. gada izvēlei, kad Time vāka izvēle krita par labu Ukrainas varonīgās pretošanās simbolam Volodimiram Zelenskim, par 2023. gada ietekmīgāko cilvēku atzīta – mūsdienu popkultūras simbols – Teilora Svifta.
Par to, vai visi premjeri piedzīvo brīdi, kad sajūtas neaizvietojami, un vai Kariņa premjerēšanas laikā privātos lidojumos iztērētie līdzekļi novedīs pie nopietnām sekām, ar Danu Titavu diskutē Agnese Margēviča.
Pirms nedēļas Nils Ušakovs, acīmredzot iesildot savu Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņu, uz Briseli bija uzaicinājis, nu jau diemžēl jāsaka, slaveno Daugavpils aktīvisti Olgu Petkeviču, kura zināma ar to, ka aizstāv Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesības nemācīties latviešu valodu un ir spējīga apraudāties, tiklīdz tuvumā parādās kāda televīzijas kamera.
Astra Kurme 30 gadus ilgo diplomātes karjeru pameta pērn, iznīcinoši kritizējot parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševičas (JV) darba stilu Ārlietu ministrijā. Kurmes vērtējumam par Krišjāņa Kariņa praksi komandējumos izmantot privātās lidmašīnas šis fakts piešķir vēl lielāku kredibilitāti. Kurmi intervē Agnese Margēviča.
Pagaidām tam, ko opozīcija sauc
par skandālu ap atklājumu, ka
Krišjāņa Kariņa premjerēšanas
laikā, izrādās, ieviesta valsts
budžetam dārgi izmaksājusī
prakse darba lidojumos izmantot
privātos, ne regulāros reisus, ir tikai viens
visai droši prognozējams iznākums, kas
ietekmēs tikko vēl teju kanonizētā Kariņa
vietu pašas Jaunās Vienotības (JV) hierarhijā
un attiecīgi pretendentu secībā uz starptautiskiem amatiem.
Staņislavs Belkovskis ir viens no prominentākajiem Krievijas politologiem, par kura pozīciju pret Putina režīma noziegumiem šaubas nerodas. Viņš nebaidās no reālpolitiskiem vērtējumiem, bez kādiem šodienas Krieviju neizprast. Belkovski intervē Agnese Margēviča.
Par valsts lēmumu iesaistīties militārajā rūpniecībā, dibinot valsts kapitālsabiedrību, par iespējamo peļņu, zaudējumiem un privāto partneru cerībām uz kumosu šajā valstiskajā, bet tomēr biznesā aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie) iztaujā Agnese Margēviča.
Protams, "šajos ģeopolitiskajos apstākļos" (vienalga – ar vai bez pēdiņām lietojam šo pēdējos gados vietā un nevietā izmantoto argumentu) nostāties opozīcijā Valsts prezidenta ierosinājumam, ka pašvaldību mēri un to vietnieki jāpievieno to amatpersonu lokam, kam amata pienākumu pildīšanai nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, būtu bezperspektīvi un grūti pamatojami.