Pēdējās dienās tā sakritis, ka Vācijas presē no ļoti autoritatīviem avotiem izskanējuši vērtējumi par Krievijas armijas gatavību radīt jaunu apdraudējumu Eiropā pēc tam, kad tā vai citādi būs beidzies karš Ukrainā, un par Baltijas valstu spējām aizsargāties – tas, protams, spēcīgi norezonējis Latvijas medijos, radot kārtējo satraukumu un pārspriedumus arī sabiedrībā. Runa ir par divu atvaļināto NATO ģenerāļu Bena Hodžesa un Filipa Brīdlova pesimistiski zīmētajiem scenārijiem Latvijas un Lietuvas spējām noturēties Krievijas militāra iebrukuma gadījumā un sagaidīt nopietnu NATO palīdzību. Tas sakrita ar NATO Eiropas spēku virspavēlnieka, arī amerikāņu ģenerāļa Kristofera Kavoli interviju, kurā viņš brīdina nelolot ilūzijas un gatavoties tam, ka neatkarīgi no tā, kā beigsies karš Ukrainā, Krievijas armija pēc tā būs spēcīgāka nekā šobrīd. Ko un kam vēlējās pateikt amerikāņu ģenerāļi un ko mums no tā ņemt vērā?
Laikam arī nedaudz ir jānodala tas veids, kā šie paziņojumi nonāk informatīvajā telpā. Ja runājam par Kavoli, viņš sniedza interviju, kurā bija arī šāds jautājums par Krievijas militārajām spējām, un tā nu sanāca, ka tieši tas kļuva par ziņu virsrakstu, jo tas, protams, visus primāri interesē. Bet, protams, vienlaicīgi nav noslēpums – mēs nevaram cerēt, ka pēc invāzijas Ukrainā neatkarīgi no tā, kā šis karš noslēgsies, Krievijas armija paliks vāja. Ir skaidrs, ka Krievijas armija atjaunosies. Tas, kas atšķiras, varbūt ir versijas, cik ātri tas notiks. Un Kavoli intervijas kontekstā nevar nepiekrist šim viņa izteikumam, ka Krievijas armija būs spēcīgāka, jo tā tomēr būs norūdījusies nesenā militārā konfliktā, tā būs arī diezgan labi apguvusi, kā izmantot šīs te jaunās tehnoloģijas, gan sākot no
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 23. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40