Johannisa pilnvaru termiņam, jāatgādina, vajadzēja beigties vēl pagājušā gada decembrī, tomēr viņš palika prezidenta amatā pēc tam, kad Rumānijas Konstitucionālā tiesa 6. decembrī anulēja valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus. Par pirmās kārtas uzvarētāju kļuva neatkarīgais labējais kandidāts Kelins Džordžesku, kuram aptaujas otrajā kārtā paredzēja pārliecinošu uzvaru, taču lielā mērā tieši Johannisa paziņojumu dēļ, ka Džordžesku kandidatūrai bijis Krievijas atbalsts, vēlēšanu rezultāti tika anulēti.
Vienlaikus pierādījumi, ka Džordžesku tiešām būtu atbalstījusi Krievija, tā arī nav publiskoti, bet pati Rumānija ir nonākusi dziļā politiskajā krīzē. Kopš janvāra valstī regulāri notiek vērienīgas protesta akcijas (centīgi ignorētas no gandrīz visu Eiropas vadošo plašsaziņas līdzekļu puses), kuru dalībnieki pauž atbalstu Džordžesku, kā arī prasa Johannisa atkāpšanos, uzskatot viņa atrašanos pie varas par antikonstitucionālu, bet Rumānijas parlaments, pēc labējo iniciatīvas, bija sācis pret prezidentu vērstu impīčmenta procedūru, kura šīs nedēļas laikā ar augstu ticamības pakāpi noslēgtos ar Johannisa atstādināšanu.
Atkāpjoties no amata, Johanniss, protams, ir izvairījies no atstādināšanas, taču politisko krīzi Rumānijā šis viņa solis acīmredzami mazināt nespēj. Tostarp tādēļ, ka labējie Johannisa demisiju uzskata par tikai pirmo uzvaru un ir pilni apņēmības turpināt izdarīt spiedienu uz valdību, tostarp prasot pilnīgu Džordžesku reabilitēšanu. Pats Džordžesku tikmēr ir kļuvis par maijā gaidāmo atkārtoto prezidenta vēlēšanu pārliecinošu favorītu, un jautājums šobrīd vairāk nav par to, vai viņš šajās vēlēšanās uzvarēs, bet gan tikai par to, vai uzvara tiks noformēta pirmajā vai tomēr otrajā vēlēšanu kārtā.
Turklāt cerību, ka Džordžesku oponentiem varētu izdoties līdz maijam mainīt situāciju, ir ļoti maz. Aiz iepriekš ārpus Rumānijas tikpat kā nezināmā politiķa Džordžesku muguras šobrīd jau vīd kā visas Eiropas labējo internacionāles, tā arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ēna, kamdēļ atkārtoti apstrīdēt vēlēšanu rezultātus viņa pretinieki diezin vai iedrošināsies.
Raugoties plašāk, Džordžesku gaidāmā uzvara Rumānijas prezidenta vēlēšanās savukārt var ievadīt vērienīgu labējo pavērsienu kā minimums Austrumeiropas mērogā, kas ir jauna realitāte, ar kuru nepieciešams rēķināties.