Pirms četriem gadiem – 2020. gada martā – viena no svarīgākajām aktualitātēm mūsu valstī bija dīkstāves pabalsti nodarbinātajiem tajās nozarēs, kuru darbību pilnībā vai daļēji apturēja Covid-19 pandēmija.
Nedēļas sākumā ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Linda Tomasa-Grīnfīlda nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV ir gatavas sākt divpusējas sarunas "bez priekšnoteikumiem" ar Krieviju un Ķīnu par bruņojuma kontroli jeb stratēģisko stabilitāti.
Otrdien Diena publicēja interviju ar ekspremjeru, ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, un šis ir tas retais gadījums, kad politiskai intervijai nepieciešamas skaidrojošas post scriptum piezīmes.
Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz nav runa.)
Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas Nigērija ārlietu ministra Jusufa Tugara personā paziņoja, ka ir pieņemts lēmums pēc nepieciešamo priekšdarbu veikšanas iesniegt lūgumu par valsts pievienošanos BRICS.
Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Džo Baidena ikgadējā uzruna Kongresam par stāvokli valstī (State of Union Adress) paredzami izvērsās par Baidena un plašākā nozīmē demokrātu priekšvēlēšanu programmas pieteikumu pirms šā gada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta (arī Kongresa un vēl virknes citu) vēlēšanām.
Eiropas Savienībai (ES) jāpāriet uz
kara ekonomikas režīmu un
Eiropas Aizsardzības fonds
jāpalielina vismaz līdz 100
miljardiem eiro – šādus ierosinājumus nesen sociālās saziņas
vietnē Facebook pauda Eiropas Parlamenta
(EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs, kurš
pārstāv liberālo strāvojumu – partiju Latvijas
attīstībai un EP grupu Renew Europe.
Nedēļas pirmajā pusē plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā nonāca Karību jūras valsts Haiti, kur notika organizētās noziedzības un ielu bandu konglomerāta mēģinājums panākt premjerministra Ariela Anrī gāšanu.
Kopš šīs nedēļas, kad no amata atkāpās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane, jebkuram par sabiedrisko mediju (LSM) saturu kritiskam viedoklim vairs nebūs tik vienkārši pierakstīt politisko angažētību vai kalpošanu pretvalstiskai propagandai.