Tiek norādīts, ka viedokļu līderu lomā uzstājas vieni un tie paši cilvēki – politologi, ekonomisti, pedagogi, psihologi, literatūras kritiķi, citu kultūras procesu vērtētāji un uzņēmējdarbības problēmu skaidrotāji.
Tas, ka ir cilvēki, kuriem savā jomā izdevies kļūt par ekspertiem, ir apsveicami. Daudzi no "vieniem un tiem pašiem" ir erudīti profesionāļi. Tomēr ekspertu, it īpaši neatkarīgu, trūkums nav noliedzams.
Daļēji tas skaidrojams ar valsts iestāžu distancēšanos no ekspertu viedokļu gatavošanas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) rīcībā ir ļoti daudz vērtīgu datu, kas raksturo situāciju Latvijā. Taču šai valsts iestādei droši vien nav resursu tam, lai CSP pārstāvji regulāri publiskotu ne tikai jaunākos datus, bet arī analītiskus vērtējumus par situāciju nodarbinātībā, izglītībā, lauksaimniecībā un citās jomās. Turklāt pēdējā laikā pamanāma CSP pievēršanās datu vizualizāciju izvietošanai sociālajos tīklos, piemēram, Facebook. com. Līdzīgi ir arī ar citām valsts iestādēm, kas sociālajos tīklos ievieto datu vizualizācijas, bet šo datu analīzi un secinājumus, kas no tiem izriet, nepiedāvā. Drīzāk pretēji – rodas iespaids, ka valsts iestādēm dotas vienotas vadlīnijas ievietot sociālajos tīklos informāciju pēc iespējas primitīvākā formā, pēc iespējas košākās krāsās un pēc iespējas mazāk pievienojot secinājumus.
Ilgtermiņā ir vērojams arī tas, ka ekspertu vidū ir maz augstskolu mācībspēku. Pēdējā laikā Latvijā aktuāla ir tēma par to, vai atļaut piekļuvi pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem jau pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Ekspertu lomā uzstājas banku pārstāvji, kuri šajā gadījumā noteikti nav objektīvi vērtētāji. Tajā pašā laikā no augstskolu vides ekonomikas pētniekiem, kuri gan varētu būt objektīvi, atziņas par sabiedrībai aktuālo pensiju otro līmeni skan daudz retāk nekā no banku sektora.
Iespējams, tas ir stāsts par komunikāciju, un augstskolu mācībspēkiem sadarbībā ar sabiedrisko attiecību speciālistiem būtu vērts gatavot viedokļus par aktualitātēm un tos publiskot, gan sūtot medijiem tradicionālajā preses relīzes formā, gan arī ievietojot savās interneta vietnēs un sociālajos tīklos. Protams, tas ir laikietilpīgs darbs, kuram ir nepieciešams īpaši paredzēt laiku un resursus. Tomēr tā vide, no kuras varētu nākt tādi eksperti, kuri papildinātu esošo ekspertu rindas un nodrošinātu lielāku viedokļu daudzveidību, ir tieši augstskolas.