Par to, ka finanšu blēdībās tiek izmantota steidzināšana un panikas radīšana – «Dodiet ātri naudu, citādi būs problēmas» –, likumsargi un dažādi eksperti ir brīdinājuši daudzkārt. Steidzināšana un panikas radīšana notiek gan virtuālajā vidē, gan telefonsarunās, gan arī klātienes sarunās. Turklāt tieši par tādiem finanšu krāpniecības variantiem, kas tiek īstenoti klātienē, pēdējā laikā ir bijis īpaši daudz brīdinājumu.
Nesen neoficiāli tika stāstīts, ka piekļuvi datiem un finanšu resursiem kāds indivīds, radot iespaidu par sevi kā par zinošu ekspertu, centās izblēdīt apspriedē par saimnieciskiem jautājumiem. Lai ietekmētu potenciālos upurus, tika izmantota biedēšanas taktika, ka tad, ja piekļuve naudai netiks dota, būs problēmas. Konkrētajā gadījumā gan šī taktika nenostrādāja, bet viens no nolūkotajiem upuriem bija ļoti tuvu tam, ka būtu iekritis blēža izliktajās lamatās. Paglāba tas, ka citi izraudzītie upuri uz situāciju skatījās racionālāk un neļāvās nedz šķietamās autoritātes ietekmei, nedz steidzināšanai.
Valsts policijas statistikas dati rāda, ka šāgada desmit mēnešos Latvijas iedzīvotāji krāpnieku darbību rezultātā zaudējuši 17 993 262 eiro, bet pērn attiecīgajā periodā –14 039 486 eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 14. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60