Memorands paredz sadarbību starp Latvijas SIA Valsts aizsardzības korporācija un Vācijas aizsardzības industrijas kompāniju Rheinmetall AG. Projekta īstenošanai plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Šis paziņojums par militāro ražošanu ir uzmanības vērts saistībā ar starptautiskā mērogā aktuālo dienaskārtību. Tāpat arī uzmanības vērta ir aģentūras LETA 25. septembra ziņa par to, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kas vērsts uz Baltijas aizsardzības līnijas nostiprināšanu. Jāatceras, ka par šādas aizsardzības līnijas veidošanu jau pagājušā gada janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.
Vienlaikus dažādas citas ziņas liecina par visai savdabīgām prioritātēm. Mūsu valsts politiķi, apjaušot to, ka līdz Saeimas vēlēšanām, kas gaidāmas 2026. gada 3. oktobrī, palicis vien gads, sākuši publiskus strīdus par jautājumiem, kas ļauj piesaistīt vēlētāju uzmanību, bet ir tālu no valsts ārējās drošības un vien netieši var stiprināt sabiedrības labklājību. Turklāt arī no uzņēmējdarbības vides izskan savdabīgi vēstījumi, kas rada asociācijas ar XXI gadsimta pirmās desmitgades "kredītu ballītes" pārspīlēti jūsmīgajām noskaņām un liek domāt, ka aizdevumu piešķīrēji un nekustamo īpašumu tirgotāji sajutuši "trekno gadu" reibinošo garšu.
Protams, no pašiem iedzīvotājiem vien atkarīgs tas, vai viņi vēlēšanās balsos par tiem politiķiem, kuri cenšas piesaistīt uzmanību ar skaļiem strīdiem, un tas, vai viņi sekos dažādu nozaru "Pērc tūlīt!" saukļiem.
Un, protams, nav jau runa par to, ka būtu ik vakaru jāpārskata sakravātā 72 stundu soma un bažīgi jāraugās debesīs, vai nav pamanāms kāds aizdomīgs lidaparāts. Svarīgi ir domāt reāli – bez eiforijas un bez panikas.
Pesimistiskās prognozes par ārējās drošības risku pieaugumu Latvijā, par laimi, nav piepildījušās. Taču tieši tāpat nav piepildījušās optimistiskās prognozes par to, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā tūlīt beigsies, Kremļa "kara ekonomika" sabruks un impēriskās ambīcijas izgaisīs.
Ņemot to vērā, gan no mūsu politiķiem, gan no dažādu citu jomu līderiem tomēr gribētos sagaidīt nopietnāku skatījumu uz prioritātēm un precīzāku vēstījumu sabiedrībai par to, kāda būs mūsu valsts rīcība, ja saasināsies situācija pie austrumu robežas vai Rīgas lidostas darbību paralizēs droni.