Diskusijas par pensionēšanās
vecumu dažādās profesijās
patiešām ir "sarīdījušas cilvēkus citu pret citu", kā to trāpīgi
formulēja mākslas kritiķis
Vilnis Vējš 11. septembra KDi.
(Publikācija Izēdušas lasāma arī portālā
Diena.lv )
Septembra sākumā Rīgas Investīciju
un tūrisma aģentūra (RITA) informēja, ka šāgada pirmajā pusgadā
galvaspilsētas viesnīcās nakšņojis
689 551 ceļotājs.
Nesen, 23. augustā, par godu
Baltijas ceļa gadadienai
izstādē EXPO 2025 Osaka tika
svinēta Baltijas diena. Saistībā
ar to Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūra atgādināja,
ka Japānā notiekošā EXPO 2025 Osaka ir "pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas
izstāde".
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāji jūtas nedrošāk, jo pieaug nelegālā migrācija, – šis apgalvojums, ko izteicis Rīgas mēra vietnieks Edvards Ratnieks, izraisījis plašas diskusijas, kā arī norādes, ka sacītais neesot balstīts pētījumos. Var piekrist, ka profesionāli, bez tendenciozitātes veikts pētījums par to, cik droši jūtas rīdzinieki, būtu noderīgs. Tomēr svarīgs ir jautājums, pēc kādiem kritērijiem cilvēki vērtē savu drošību.
Latvijā esam nonākuši tiktāl, ka
cilvēki sūdzas Patērētāju tiesību
aizsardzības centram (PTAC) par
vilciena biļešu reģistrāciju. 15.
augustā PTAC informēja, ka ir
saņemtas "patērētāju sūdzības
par AS Pasažieru vilciens īstenoto praksi, kas
paredz obligātu biļešu reģistrāciju AS Pasažieru vilciens zīmola Vivi vilcienos. [..]
Vairāki pasažieri pauduši neapmierinātību
par uzliktajām soda naudām".
Latvijas uzņēmēju noskaņojumu raksturojošie rādītāji, kurus apkopo Centrālā statistikas pārvalde (CSP), liecina, ka dominē uzskats – nav slikti, bet varētu būt labāk. Saistībā ar to, ka nav slikti, bet arī ne labi, jānorāda, ka pēc dažādiem datiem Latvija uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona mēdz atrasties mazliet zem vidējā līmeņa, taču ne gluži pēdējā vietā. Turklāt to, ka mūsu valsts uzņēmējdarbības vidē viss nav bezcerīgi, apliecina tas, ka šīgada jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi, kas ir par 134 vairāk nekā jūlijā pērn (kompānijas Lursoft IT dati)
Ceļu satiksmes negadījumu
statistikai mūsu sabiedrība
pievērš uzmanību laiku pa
laikam, it īpaši tad, ja notiek
tāda avārija, kurā iesaistīti
nepilngadīgie.
Latvijas valsts vēlas niansētāk pētīt skaidras naudas apriti, uzraugot iemaksas bankomātos un skaidras naudas izņemšanu, ja summas pārsniedz noteiktu lielumu. Par to liecina Finanšu ministrijas paziņojumi. Tiek solīts, ka tādā veidā tiks mazināta ēnu ekonomika.
Pēdējā laikā atkal aktualizējušās ar latviešu valodu un citām valodām saistītās diskusijas. Valodu tēma mūsu sabiedrībā tiek uztverta ārkārtīgi emocionāli un tiek arī politizēta.
Latvija ārvalstīs tiekot popularizēta vāji. Mūsu valsts tēla veidošanas aktivitātes neesot pietiekami prasmīgas. Latvija sava tūrisma piedāvājuma reklamēšanā ieguldot pārāk maz resursu – par maz naudas, par maz ideju. Šādus un līdzīgus pārmetumus viesmīlības nozares organizācijas un arī konkrēti uzņēmēji velta valsts un pašvaldību institūcijām.