Nākamnedēļ valdība varētu vienoties par atbalstu uzņēmējiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Aģentūra LETA vēsta, ka politiķu viedokļi par valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējiem atšķiras, tomēr valdošās koalīcijas partijas spējušas konceptuāli vienoties, ka uzņēmējiem atbalsts ir jāsaņem.
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, jaušamas bažas, ka vēlētāju aktivitāte var būt zema. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,56% no visiem balsstiesīgajiem vēlētajiem, kas nav daudz. 2019. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aktivitāte bija vēl zemāka – 33,53%.
Paziņojumu par to, ka pieaugs elektrības cena, saņēmuši Elektrum produkta Elektrum Ekonomiskais lietotāji, bet informāciju, ka palielinās maksājumi par gāzi, – tie Latvijas gāzes klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā maksājuma metodes.
Nebūtu korekti apgalvot, ka mūsu valsti jau ir piemeklējusi tikpat dziļa ekonomiskā krīze kā 2009.–2010. gadā. Tomēr stresa līmenis ir ārkārtīgi augsts, un trauksmi izjūt pat tie cilvēki, kuriem ir racionāla, līdzsvarota attieksme pret dzīvi un nav raksturīgi krist panikā par sīkumiem vai sevi un apkārtējos tracināt ar iztēlē uzburtām apokaliptisku šausmu ainām.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, allaž tiek pētīts, kā situācija Latvijā izskatās uz citu valstu, it īpaši abu Baltijas kaimiņzemju, fona. Arī šis priekšvēlēšanu laiks nav izņēmums, un pie varas esošajai politiskajai elitei pārmet, ka mūsu valsts atpaliek gan no Igaunijas, gan no Lietuvas.
Nesen Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publiskoja kopīgas rekomendācijas politisko partiju programmu ekonomikas sadaļai.
Šā gada maijā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši kopumā 165,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo ceļotāju. Tas ir 2,3 reizes vairāk nekā pagājušā gada maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, aktuāls kļūst jautājums
par to, kurš politiskais spēks
iegūs ārpus Latvijas dzīvojošo
vēlētāju jeb latviešu diasporas
balsis.
Aizsardzības ministrijas ideja
Latvijā ieviest vispārējo valsts
aizsardzības dienestu ir raisījusi
plašas debates, kurās netrūkst
arī dažādu paaudžu uzskatu
sadursmju asā formā.
Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem,
kuriem tas nepieciešams, – šī
frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama
bieži. Tomēr neizpaliek arī
bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvijas klimatu, neizbēgami sāksies apkures sezona, ar mērķēta atbalsta piešķiršanu var rasties grūtības, jo vajadzīgā
sistēma joprojām nebūs ieviesta.
Karam Ukrainā ieilgstot, izskan amatpersonām adresēta prasība izskaidrot, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja pie mūsu valsts austrumu robežas pastiprinātos militārie draudi.
Plašu sabiedrības uzmanību nesen
piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā informācija, ka "Valsts
valodas centrs, pamatojoties uz
Didža Šēnberga iesniegumu,
atzinis par atbilstošiem priekšlikumus Lomonosova, Puškina, Turgeņeva,
Rusas, Ļermontova, Eizenšteina, Saharova,
Keldiša ielas aizstāt ar Mauriņas, Mīlenbaha,
Purvīša, [Ulda] Bērziņa, Plūdoņa, Brigaderes,
Skalbes, Kaudzīšu ielām".
Nesen tika publiskots Eiropas pilsētu Investīciju pievilcības pētījums, ko veido kompānija EY. Tas atklāj, ka no 40 pilsētām Rīga ierindojas 37. vietā, Viļņa – 32. Tallina šajā sarakstā nav minēta. Par investēšanai pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Parīze un Frankfurte.
Saeimas vēlēšanas ierasti tiek saistītas ar cerībām, ka būs labāk, tiks ievēlēti tādi deputāti, kuri vairāk rūpēsies par sabiedrības labklājību, un tiks izveidota tāda valdība, kura strādās gudrāk par iepriekšējo.
Latvijas ekonomika ir veiksmīgi
pārcietusi Covid-19 pandēmijas
radīto krīzi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis nākotnes perspektīvas, ir secinājusi
Eiropas Komisija (EK).
Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.
Maijā izmitināšanas nozares uzņēmēju konfidences
rādītājs sasniedzis augstāko
vērtību gandrīz trīs gadu laikā, t. i., kopš 2019. gada jūnija, un bija 38,9.
Gadiem ilgi mūsu valstī tika runāts, ka Latvijas ekonomikai jābūt tādai, ko var raksturot ar vārdiem "maza, bet atvērta", uzsverot, ka svarīgi ir paplašināt eksportu un ka nevar iztikt bez importa.
Aizvadītajā nedēļā savdabīgu iespaidu atstāja politiķu spriešana par turpmāko atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Latvijā. It īpaši dīvains iespaids radās, skatoties politiskos strīdus LTV1 diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā?.
Rudenī iespējams kāds no četriem Covid-19 izplatības scenārijiem. Šādu prognozi medijos, to vidū TV 24, izteicis epidemiologs Ņikita Trojanskis. Covid-19 pandēmijas gaitā gan Latvija, gan citas valstis jau ir pieredzējušas, ka realitātē epidemioloģiskā situācija var
izrādīties labāka, nekā prognozēts, bet var arī piepildīties paši drūmākie pieļāvumi.
Gan Covid-19 pandēmija,
gan paaudžu maiņa ienes
jaunas tendences mājokļu
tirgū un visā nekustamo īpašumu nozarē. Tas jūtams ne
tikai mūsu valstī, bet arī citur
Eiropas Savienībā (ES).
Uzskats, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā viss
notiek labāk nekā pie mums,
Latvijā, ir bieži dzirdams jau
gadiem. Tiek uzsvērts tas, ka
Igaunijā ir augstāks sabiedrības turības līmenis, Ziemeļvalstu ētikas standartiem tuvāka uzņēmējdarbības vide,
labāk attīstīta e-pārvalde un
līdz ar to arī labākas digitālās
prasmes gan valsts sektorā,
gan kopumā sabiedrībā. Tāpat tiek uzsvērts, ka Covid-19
pandēmijas gados Igaunijā
veiksmīgāk nekā mūsu valstī
sabalansēta cīņa pret Covid-19 ar ierobežojumu skarto nozaru saglabāšanu.