Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Vai valdība nesašūposies?

Septembra vidū apritēja gads, kopš darbu sāka pašreizējā valdība, ko vada Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).

Ja salīdzina ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, tad šai valdībai ir paveicies strādāt samērā mierīgā laikā. Covid-19 radītie epidemioloģiskie draudi vairs pasauli neparalizē. Krievijas izraisītais karš Ukrainā vismaz šobrīd Eiropas Savienību neapdraud. Ekonomiku raksturojošie dati, ja salīdzina 2023. gada un šāgada statistiku, neliecina par milzīgu inflāciju.

Vienlaikus šīs valdības pirmo gadu reti kurš uzskatīs par īpaši iepriecinošu, jo ir arī problēmas, piemēram, Rail Baltica projektu par veiksmes stāstu var nodēvēt vien tādas personas, kas ir atrautas no realitātes.

Turklāt viļņošanos sabiedrībā ir izraisījusi iecerētā nodokļu reforma, it īpaši izmaiņas, kas saistītas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu novirzīšanu pensijām. Par to, lai tiktu saglabāts esošais otrā pensiju līmeņa iemaksu apjoms – 6% no strādājošo bruto algas –, neveicot 1% pārvirzīšanu uz pirmo pensiju līmeni, platformā ManaBalss. lv desmit tūkstoši parakstu, kas nepieciešami, lai iniciatīvu varētu virzīt uz Saeimu, tika savākti pusotrā diennaktī. Šī iniciatīva "ir kļuvusi par visstraujāk parakstīto iniciatīvu 13 gados, kopš darbojas ManaBalss.lv", informē ManaBalss.lv vadītājs Didzis Meļķis.

Protams, savas intereses ir arī bankām, kas veic pensiju otrā līmeņa kapitāla pārvaldīšanu, tomēr izskatās, ka iecerētās izmaiņas ir pamudinājušas par savu nākotnes pensiju aizdomāties pat tos cilvēkus, kurus iepriekš vienaldzīgus atstāja gan finanšu sektora reklāmas kampaņas, gan draugu un tuvinieku atgādinājumi, ka par labklājību vecumdienās jāgādā laikus. (Detalizētu skaidrojumu par pensijām var atrast interneta vietnē Manapensija.lv).

Iecerētās izmaiņas par iemaksu 1% pārvirzīšanu uz pirmo pensiju līmeni no sabiedrības skatupunkta izskatās nepievilcīgi tādēļ, ka tiklīdz kā parādās demogrāfiju raksturojošie dati, tā tie apliecina – pēc aptuveni 20 gadiem jauniešu, kuri sāks strādāt, saņemt atalgojumu un maksāt nodokļus, būs maz. Turklāt maz jauniešu, kuri ienāks profesionālajā vidē, būs ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pārējā Eiropā un vairākās valstīs citur pasaulē, piemēram, Dienvidkorejā. Globālā konkurence par jauniem darbiniekiem, visticamāk, būs ļoti asa. Līdz ar to gluži pamatotas ir patlaban strādājošo Latvijas iedzīvotāju bažas, vai pirmajā pensiju līmenī būs pietiekami daudz naudas viņu pensijām.

To, vai nodokļu reforma kļūs par nopietnu pārbaudījumu valdošās koalīcijas noturībai, mēs redzēsim tuvākajā laikā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē