Viens no tiem ekonomiskajiem jautājumiem, kuriem šajā gadā pievērsa uzmanību mūsu sabiedrība, ir pārtikas cenas. Pagaidām galvenais ieguvums ir tāds, ka daudzi iedzīvotāji ir aizdomājušies par to, kā veidojas veikalos redzamās pārtikas cenas, un labāk nekā iepriekš sapratuši, ka cenas ietekmē dažādi faktori, to vidū laikapstākļi. Lielāka uzmanība tiek pievērsta arī identisku preču cenu salīdzināšanai, un tas ir lietderīgi.
Par ieguvumu var uzskatīt arī to, ka sabiedrības uzmanības centrā atkal ir nonācis aicinājums iegādāties Latvijas preces. Ir sagaidāms, ka diskusijas par pārtikas cenām un par to, vai galvenajam izvēles kritērijam jābūt tam, ka produkti ir ražoti Latvijā, turpināsies arī nākamgad.
Ar finansēm saistīta problēma, kas šogad mūsu sabiedrībā radīja stresu, ir blēžu centieni izmānīt naudu ar visdažādākajām metodēm – telefonzvaniem, īsziņām, e-pastiem, viltus rēķiniem un citām.
Finanšu krāpniecības izplatība ir sasniegusi tādus mērogus, ka Ziemassvētku tuvošanās tiek saistīta ar nepieciešamību no šādām blēdībām īpaši uzmanīties. Tā gan nav specifiski Latvijas problēma. Bieži vien blēdību shēmas ir starptautiska rakstura, un sagaidāms, ka par šo problēmu daudzviet pasaulē tiks spriests arī 2026. gadā.
Mūsu valsts ekonomiku raksturojošie statistikas dati un vēstījumi par aktualitātēm ir norādījuši uz to, ka arvien vairāk iezīmējas plaisa starp turīgo Latviju un trūcīgo Latviju. Tas attiecas gan uz pilsētām un novadiem, gan uz nozarēm, gan attiecīgi uz iedzīvotājiem. Ir pilsētas, kuru aktualitātes liecina par ekonomisko attīstību. Ir novadi, kuriem raksturīgs augsts labklājības līmenis. Ir nozares, kurās kāpj uzņēmumu apgrozījums un darbinieku algas. Taču ir arī pašvaldības, kuru teritorijā ekonomiskā attīstība ir ļoti pieticīga un labklājību raksturojošais līmenis ne īpaši augsts. Tāpat ir arī nozares, kuras īsti nevar atrast savu nišu šolaiku realitātē. Protams, arī iepriekš ir bijuši reģionālie kontrasti un nozaru atšķirības, bet tieši šogad rodas iespaids, ka notiek plaisas padziļināšanās.
Savukārt, akcentējot pozitīvo, ir jānorāda, ka pretēji skeptiķu celtajai panikai šogad Latvijas ekonomika nav ieslīdējusi dziļā krīzē. Pie ģeopolitiskās nestabilitātes ir jau pierasts, un šī nestabilitāte nav paralizējusi mūsu valsts tautsaimniecību un nav apturējusi individuālos projektus dažādās jomās.