Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 13. janvārī publiskotie dati rāda, ka pērn decembrī, salīdzinot ar decembri vēl gadu iepriekš, vidējais patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 3,5%, bet, salīdzinot ar 2025. gada novembri, samazinājies par 0,1%.
Ja raugās no pircēju viedokļa, tad finansiāli izdevīgā situācijā ir tie cilvēki, kuru ienākumi aug straujāk par inflāciju. Jaunākie CSP dati par mājsaimniecību ienākumiem attiecas uz 2024. gadu un rāda, ka tad vidējie ienākumi bija 950 eiro uz vienu mājsaimniecības dalībnieku mēnesī, un tas bija par 12% vairāk nekā 2023. gadā. Nesenāki dati ir pieejami par algām, un tie atklāj, ka 2025. gada trešajā ceturksnī vidējā neto alga (alga pēc nodokļu nomaksas) bija 1361 eiro. Vērtējot gada griezumā, neto alga bija augusi par 10,5%. CSP arī skaidro, ka reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.
Tātad vienai mūsu sabiedrības daļai inflācija stresu nerada, jo ir palielinājusies summa, kas ienāk bankas kontā. Protams, tā nav visa sabiedrība, un ir cilvēki, kuriem tas, ka pērn ir sadārdzinājušies vairāki pārtikas produkti un augušas ar mājokli saistītās izmaksas, liek ārkārtīgi rūpīgi rēķināt visus izdevumus.
Vienlaikus ir būtiski ņemt vērā to, ka tieši darba samaksas kāpums ir viens no inflācijas dzinējspēkiem, lai gan noteikti ne vienīgais. Ir pārtikas produkti, kuru sadārdzināšanos izraisa klimatiskie apstākļi tālos pasaules reģionos. Ir energoresursi, kuru cenas iespaido globālie ģeopolitiskie procesi. Ir nozares, kuras jūt militāro konfliktu atbalsis arī aiz karadarbības teritoriju robežām.
Tajā pašā laikā ir svarīgi neaizmirst, ka pakalpojumu sektorā darba samaksa ir ļoti nozīmīgs cenu veidojošais elements, it īpaši tad, ja, kā mēdz sacīt, darbam vajadzīgs tikai dators, viedtālrunis un cilvēku zināšanas. Līdz ar to algu augšupeja ļoti jūtami ietekmē gala cenu, ko par šādiem pakalpojumiem maksā patērētājs.
Ja raugās valsts sociālās atbildības aspektā, tad, protams, ir svarīgi nodrošināt to, lai Latvijas iedzīvotāji spētu bez finansiālas spriedzes iegādāties pārtiku, apmaksāt rēķinus par mājokli un saņemt veselības aprūpi, kad nepieciešams. Savukārt tas, vai kāds indivīds var atļauties, piemēram, vakariņot dārgos restorānos, ir katra paša atbildība.
Mehānisms, ar kuru valstiskā līmenī var ietekmēt cenu izmaiņas, ir nodokļu likmes, un ekspertiem šogad būtu vērts sistemātiski analizēt dažādu nodokļu ietekmi gan uz iedzīvotāju pirktspēju, gan uz inflāciju.