Jāņem vērā, ka XXI gadsimtā ražotnes vairs nav tādas, kā bija senāk, kad aizņēma lielas teritorijas un nodarbināja milzums cilvēku. Mūsdienās ražotnes mēdz būt nelielas ēkas, kas īpaši neizceļas apkārtējā vidē un parasti atrodas ārpus dzīvojamajiem rajoniem. Daudzi ražošanas procesi ir automatizēti, un darbinieku skaits – neliels.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos par apstrādes rūpniecību redzams, ka šāgada augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, apstrādes rūpniecības apgrozījums palielinājies par 7,4%. Apgrozījums vietējā tirgū pieaudzis par 4,5%, bet eksportā – par 9,1% (eirozonā – par 13,1%, ārpus eirozonas – par 5,7%).
CSP apkopotie dati par uzņēmēju noskaņojumu rāda, ka apstrādes rūpniecībā septembrī, salīdzinot ar augustu, pesimisms ir nedaudz mazinājies. Savukārt augustā, salīdzinot ar jūliju, gan rūpnieku noskaņojums bija kļuvis pesimistiskāks.
Finanšu ministrija uzsver, ka, pēc Eiropas Komisijas datiem, noskaņojums apstrādes rūpniecībā pēdējā laikā bijis svārstīgs. Turklāt arī S&P Global Apstrādes rūpniecības veselības indekss jūlijā, augustā un septembrī bijis visai svārstīgs.
Tas liecina par to, ka joprojām būtiska ir globālā nestabilitāte, kas ir saistīta gan ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, gan ar militārajiem konfliktiem un spriedzi citur pasaulē. Nenoteiktību ir pastiprinājusi arī ASV mainīgā ievedmuitas tarifu politika.
Vienlaikus tām Latvijas rūpniecības nozarēm, kas orientējas uz vietējo tirgu, par labu nāk iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, par ko liecina vidējās algas kāpums. Protams, ne jau visiem darbiniekiem ir audzis atalgojums, tomēr dziļas krīzes, kas dramatiski samazinātu iedzīvotāju labklājību, pie mums nav. Dziļas krīzes nav arī Baltijas kaimiņvalstīs, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgi eksporta virzieni. Turklāt Lietuvu, kas ilgtermiņā ir svarīgākais Latvijas eksporta tirgus (piemēram, jūlijā tur nonāca vairāk nekā 20% no eksporta kopapjoma), patlaban uzskata par ekonomikas veiksminieci.
To visu ņemot vērā, lai netiktu kultivēts maldinošais apgalvojums, ka Latvijas rūpniecība ir gandrīz izzudusi, gan valsts institūcijām, gan arī profesionālajām organizācijām vajadzētu pēc iespējas vairāk analizēt rūpniecībā notiekošos procesus un vēstīt par saviem secinājumiem. Pretējā gadījumā mūsu sabiedrībai rodas iespaids, ka visa tautsaimniecība ir vien strīdi par to, kurš vainīgs pie tā, ka strauji nekrīt pārtikas cenas.