Tiek rosināts visā Eiropas Savienībā (ES) tikai no 16 gadu vecuma atļaut izmantot sociālos medijus, video koplietošanas platformas un konkrētus mākslīgā intelekta risinājumus. Pieeja no 13 gadu vecuma varētu būt tad, ja ir vecāku piekrišana, informē EP Preses dienests. EP arī atgādina – pētījumi rāda, ka 25% jauniešu ir tādi viedtālruņa lietošanas paradumi, kas līdzinās atkarībai, un 78% respondentu vecumā no 13 līdz 17 gadiem digitālās ierīces lieto vismaz reizi stundā.
Dažādi interneta risinājumi neapšaubāmi ir svarīga mūsu ikdienas daļa, kas nodrošina valsts pakalpojumu saņemšanu, strādāšanu, izglītošanos, informācijas atrašanu, praktisku jautājumu kārtošanu, redzesloka paplašināšanu, kā arī komunikāciju ar domubiedriem. Vienlaikus izskan brīdinājumi par virtuālajā vidē sastopamajām blēdībām ar mērķi izmānīt naudu vai datus, kā arī par interneta radīto atkarību.
Latvijā un arī citās valstīs bieži var pamanīt pusaudžus, kuri skatās viedtālrunī gan ejot pa ielu, gan braucot transportā, gan ieturot maltīti, gan apmeklējot pasākumus, gan pat uzturoties vienaudžu kompānijā. Pārspīlēta uzmanības fokusēšana uz viedtālruņa ekrānu, ignorējot apkārt notiekošo, mēdz gadīties arī pieaugušajiem, taču ievērojami retāk.
Patlaban ES līmenī trauksme tiek celta par to, ka jaunās paaudzes pārspīlētā dzīvošana virtuālajā realitātē rada vairākus riskus. Pirmkārt, risku gūt traumas tādos gadījumos, kad skatiens pievērsts viedtālruņa ekrānam, kāpjot pa kāpnēm, šķērsojot ielu vai ejot pārgājienā.
Otrkārt, risku, ka tad, ja pārāk daudz laika tiek veltīts virtuālajā vidē pieejamajai izklaidei, novārtā paliek mācības, hobiji un citas dzīves jomas un rodas tāds psiholoģiskais stāvoklis, ko var klasificēt kā atkarību. Ekspertu viedokļi par interneta atkarības cēloņiem, bīstamību, izplatību un uzveikšanu ir ļoti dažādi. Tā nenoliedzami ir vēl daudzu pētījumu vērta tēma, tomēr skaidrs, ka tad, ja virtuālajās izklaidēs tiek pavadīts neproporcionāli daudz laika, tomēr ir problēmas.
Treškārt, pastāv risks, ka pusaudži var ciest no mērķtiecīga kibermobinga, kā arī pārāk saasināti uztvert neglaimojošas piezīmes un atzinības neiegūšanu sociālajos medijos. Pieaugušais, kuram ikdienā ir daudz prioritāšu un pienākumu, negatīvu repliku pie savas sociālajos medijos ievietotās fotogrāfijas vai atziņas, visticamāk, ātri aizmirsīs, bet ar skatienu viedtālrunī pa dzīvi ejošajiem pusaudžiem tā var būt dramatiska pieredze.