Par galveno risku latviešu valodai tiek uzskatīta rusifikācija. Te gan atbildība jāuzņemas tiem politiķiem un citiem publisko viedokļu paudējiem, kuri kultivē mītu, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā valoda ir krievu, nespēj apgūt tās valsts valodu, kurā viņi dzīvo. Tomēr mūsu valstī ir ne mazums cittautiešu, kuri lieliski pārvalda latviešu valodu un spēj gan izteikties, gan uztvert informāciju ne tikai divās, bet pat trijās valodās.
Lai gan centieni nostiprināt latviešu valodas lietošanu publiskajā saziņā ne vienmēr ir noritējuši ideāli, tie tomēr ir stiprinājuši latviešu nācijas pašapziņu un atgādinājuši, ka latviešu valoda Latvijā ir nozīmīga vērtība. Taču nepieciešamība iestāties par latviešu valodu ir būtiska arī citos aspektos. Nesen vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns sociālajā tīklā Facebook rakstīja: «Tie, kas ikdienā komunicē ar jauniešiem vidē, kurā pastāv lielākas viņu grupas, apjauš, kāda šobrīd ir situācija ar latviešu un angļu valodas sadzīviskā lietojuma proporcijām. Tā ir dramatiska, bet drīz būs katastrofāla. [..] Aptuveni puse jauniešu sarunu starpbrīžos notiek angliski, pamanu tādas kompānijas, kas savstarpēji sarunājas tikai angliski.»
Šai tēmai veltītajās diskusijās, kas uzvirmoja virtuālajā vidē, pavīdēja atšķirīgi pieredzes stāsti un dažādas emocijas, taču vienlaikus arī visai skaidri izkristalizējās tas, ka nav saprotams, kā situāciju mainīt.
Par to, ka jaunieši pārspīlēti aizraujas ar angļu valodu, vainot pie varas esošos politiķus nebūtu taisnīgi. Tomēr valsts politika ietekmē to, cik jaudīgi resursi tiek atvēlēti oriģinālliteratūras tapšanai, zinātniskās terminoloģijas sagatavošanai latviešu valodā un jaunu, populāru jēdzienu, piemēram, par mākslīgo intelektu, latviskošanai.
Ir saprotams, ka tie cilvēki, kuru dzimtā valoda ir tik neliela, ka nav un, visticamāk, nekad nebūs starptautiskās saziņas valoda, nevar iztikt bez svešvalodu zināšanām. Latviešiem ir svarīgi pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu, un, vēlams, vairākas. Taču paralēli tam ir arī svarīgi stiprināt pārliecību, ka Latvijā runāt latviski – tas ir pašcieņas jautājums.