Dienas novērojumi un daudzu cilvēku sacītais liecina, ka pēdējā laikā aizvien spēcīgāk iezīmējas kontrasts starp novadu jaudīgākajām pilsētām un mazajiem lauku ciemiem. Ne tikai visas desmit Latvijas valstspilsētas, bet arī, piemēram, Kuldīga, Bauska, Cēsis un Krāslava atstāj eiropeisku iespaidu un priecē ar vizuālu pievilcību un sakoptību. Kādu noplukušu ēku un kādu bedrainu ielu jau var atrast jebkur, bet svarīgs ir kopējais iespaids, un tas daudzās vidēja lieluma apdzīvotajās vietās ir visai patīkams.
Turpretī par maziem lauku ciemiem rodas tāds iespaids, ka tur mūsdienās dzīvo galvenokārt divu ļoti atšķirīgu tipu iedzīvotāji. Pirmie ir tie, kuriem nav nekādu profesionālo ambīciju, kuri pārtiek no mazkvalificētos darbos nopelnītā un reizēm arī no sociālā atbalsta, un otrie ir tie, kuriem tieši pretēji ir gan spēcīgas ambīcijas attīstīt savu uzņēmējdarbību, gan finansiālie resursi biznesa ideju īstenošanai, gan arī prasme iegūt ietekmi un atpazīstamību.
Tāds iespaids, ka lauku ciemos sastopami šo divu atšķirīgo sabiedrības grupu pārstāvji, rodas arī abās mūsu Baltijas kaimiņvalstīs. Turklāt Lietuvā un Igaunijā arī kontrasts starp vidēja mēroga pilsētām un maziem lauku ciemiem ir ļoti spēcīgs.
Protams, Baltijas laukos ir arī savs vidusslānis, taču, ja ciemā beidz pastāvēt skola, tad skaidrs, ka vismaz kāds no pedagogiem pārcelsies uz pilsētu un laukos būs par vienu izglītotu cilvēku mazāk.
Kopš 2020. gada laukiem par labu ir nākusi moderno tehnoloģiju attīstība, daudzās nozarēs par normu kļuvušais attālinātais darbs un arī tas, ka banku kreditēšanas politika vairs nav tik fanātiski vērsta tikai uz metropolēm, kā tas bija senāk. Tomēr, lai gan tie cilvēki, kuri pārceļas no pilsētām uz laukiem un digitāli, attālināti strādā no lauku mājām, dod labumu ciema ekonomikai, sekmējot apgrozījumu vietējā veikalā, viņi nav un nebūs darba vietu veidotāji.
Savukārt tādu uzņēmumu, kas piedāvātu lielu skaitu darba vietu, ienākšana mazapdzīvotajās vietās ne vienmēr ir vienkārša. Uzņēmumiem ir svarīgi, lai būtu sakārtota infrastruktūra un lai būtu atrodami darbinieki ar tādu profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst darba devēja prasībām.
R. Čudars sola, ka uzņēmumiem nepieciešamā infrastruktūra reģionos tiks attīstīta. Vai tas dos jaunu elpu mazapdzīvotajām vietām, rādīs laiks.