Šāds notikums, protams, nav unikāls. Šī būs jau 21. valdības darba apturēšana vēsturē un jau ceturtā, kas notiek Donalda Trampa prezidentūru laikā (iepriekšējās Trampa prezidentūras laikā valdības darbs tika apturēts trīs reizes). Tomēr šis ar augstu ticamības pakāpi būs pirmais gadījums, kad valdības darba apturēšanas iemesli ir plašāki nekā tikai abu ASV galveno partiju cīņa par finansējumu savu programmu īstenošanai, kas apvienota ar centieniem samazināt finansējumu politisko pretinieku atbalstītajām programmām.
Valdības darba apturēšanas laikā, jāatgādina, bezalgas atvaļinājumā tiek nosūtīti vairāk par 700 tūkstošiem federālo iestāžu darbinieku un daudzas iestādes, izņemot kritiski nozīmīgās, vispār pārtrauc darbu. Tas rada gana jūtamas problēmas kā iedzīvotājiem, tā ekonomikai kopumā, un šo iemeslu dēļ valdības darba apturēšana ASV vienmēr ir bijusi un turpinās būt nepopulāra, kamdēļ atbildību par šādiem notikumiem partijas pašsaprotami cenšas uzvelt viena otrai. Kā arī cenšas panākt kompromisus.
Savukārt iespējamas šādas situācijas kļūst tāpēc, ka balsojumiem par budžetu Senātā (Kongresa augšpalātā) ir nepieciešams 60 senatoru no 100 atbalsts. Un, tā kā šāda vietu skaita vienai partijai nav jau sen, budžeta apstiprināšana ir iespēja mazākumam piedabūt vairākumu uz sev izdevīgiem darījumiem. Arī šoreiz demokrāti cīnās par virknes tēriņu (pirmkārt jau veselības aprūpē) saglabāšanu, kurus ievērojami samazināt vai likvidēt paredz Trampa «lielais skaistais likumprojekts».
Cits jautājums, ka ir arī vairāki papildu aspekti, kas liek domāt, ka šī valdības darba apturēšana būs ilgākā no piedzīvotajām (iepriekšējais rekords tika sasniegts 2019. gadā – 35 dienas) un ka šoreiz nekādu vairākuma piekāpšanos un kompromisu nebūs.
Pirmkārt jau, budžeta kaislības ir novērsušas kongresmeņu domas no plāniem par prezidenta varas ierobežošanu, kas nevar nesagādāt prieku Trampam. Bet otrkārt un galvenokārt – valdības darba apturēšana nozīmē arī iespējas ievērojami vienkāršāk pārtraukt darba attiecības ar federālajās iestādēs strādājošajiem. Un augstas amatpersonas ar viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu priekšgalā pat neslēpj, ka grasās šo iespēju izmantot, lai paretinātu demokrātu piekritēju rindas valsts pārvaldē. Blakusefekti dažādu zaudējumu veidā šāda fona dēļ jau ir mazsvarīgi.