Martā daudz uzmanības tiek pievērsts tam, ka pagājuši pieci gadi, kopš, sākoties kovidpandēmijai, mūsu valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija un līdzīgi procesi noritēja citur pasaulē.
Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā regulāri pieminētajā Grenlandē 11. martā notika vietējā parlamenta vēlēšanas, kuras var uzskatīt par pasaulē lielākās salas neatkarības piekritēju panākumu.
Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi guva nopietna krīze veselības aprūpes jomā: publiski kļuva zināms, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) radies pamatīgs ievesto pacientu sastrēgums slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Tomēr izskatās, ka ne nozares ministrs, ne citi "lielie čiekuri" savu tiešo atbildību notikumā nesaskata un vainu noveļ uz citiem. Piemēram, ministrs vispār atradis "ģeniālu skaidrojumu" minētajai krīzei.
Ja kādam pēdējo pusotru nedēļu šķita nevietā uz globālās drāmas fona nodarboties ar utīšanos, ko sauc par valdības kritizēšanu, valdošā koalīcija pirmdien pārliecinoši pateica, ka nevajag kautrēties to darīt, ja pamats ir.
Vakar Ķīnā noslēdzās Nacionālā tautas kongresa (parlamenta) pilna sastāva ikgadējā sesija, kura tostarp bija nozīmīga ar to, ka visu parlamentāriešu kopā sanākšanu ievadīja Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina (un pēc tam arī valdības vadītāja Lī Cjana) ikgadējais ziņojums par stāvokli valstī.
Marta sākumā plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās
ziņa par to, ka Zviedrijas
koncerns ICA Gruppen
Dānijas kompānijai Salling
Group pārdod Baltijas valstīs
labi zināmo tirdzniecības tīklu Rimi Baltic.
Kopējo ģeopolitisko satricinājumu fonā no uzmanības loka lielā mērā ir pazudis jautājums, kas vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts par tikpat svarīgu kā situācija Ukrainā, – Taivānas jautājums.
Sakramentālā frāze par "ģeopolitisko situāciju" atkal ir izglābusi valdošo koalīciju. Saeimai vakar apstiprinot trīs jaunus ministrus, var teikt, ka Evikas Siliņas valdības brīvais kritiens ir iesaldēts.
Starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir satraucoša un nenoteiktības pilna, tāpēc valdības nestabilitāte, publiskās pārvaldes ierastais nesteidzīgais solis, bezgalīgās diskusijās, ķīviņos un darba grupās procesējot steidzami risināmus jautājumus, ir bīstams. Tādu vēstījumu sabiedrībai, tostarp politiķiem un valdībai, vakar izplatīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Samērā siltā 2024./2025. gada ziema ir nodrošinājusi to, ka energoresursu tēma šoreiz netika vētraini apspriesta sociālajos tīklos. Nu jau ziema tuvojas beigām, un aptuveni pusgadu par apkuri jāuztraucas nebūs. Apkures tēmu gan nesen aktualizēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aizsākta diskusija par koksnes produkcijas (malka, šķelda, briketes un tamlīdzīgi) izmantošanu apkurē.
Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka strauji palielinās spriedze Eiropas tradicionālajā "pulvera mucā" – Balkānos.
Kāds pamanīja brīdi, kad saucieni par satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie) atbrīvošanu no amata pēkšņi apklusa kā izslēgts televizors, kas mēnešiem bez mitas pilnā skaļumā translējis vienu un to pašu?
Vācijas Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu kanclera amata kandidāta Frīdriha Merca pirmie pēcvēlēšanu paziņojumi savā ziņā ir salīdzināmi ar ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajiem paziņojumiem pēc stāšanās amatā.
Izskatās, ka pavisam tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad ziņa par kāda ministra atlaišanu vai pat visas valdības demisiju tika uztverta ja ne gluži kā liela sensācija, tad pilnīgi noteikti kā nozīmīgs notikums kā politiskajā, tā arī sociāli ekonomiskajā jomā.
Pēc 18. februārī Saūda Arābijā aizvadītās ASV un Krievijas augstākā līmeņa diplomātu tikšanās daudziem kā auksta ūdens šalts bija fotogrāfijas, kurās šie paši diplomāti bija redzami, draudzīgi tērzējot savā starpā jau pēc oficiālo sarunu beigām.
Trampa nākšana pie varas parāva slūžas Latvijā jau nepārtraukti latentā stāvoklī esošajai tvīksmei pēc to īsto, stingro, lemtspējīgo darītāju un valsts pārvaldītāju meklēšanas ārpus politiskās un ierēdniecības vides.
Amerikas Savienoto Valstu un
Krievijas, var teikt, separātās
sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir
nostādījušas atklāti grūtā
stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet
arī apvienoto Eiropu.
Valdība 11. februārī nolēma uz Saeimu virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas attiecas uz patvertņu infrastruktūru mūsu valstī.
Jāsāk ar atrunu, ka komentēt iekšpolitiskos kašķus laikā, kad divi autoritāra stila līderi – Putins un Tramps – iedomājas brutāla iekarošanas kara leģitimēšanu pasaulei pasniegt kā miera plānu, nolemjot Ukrainu, Baltiju un Eiropu kopumā pastāvīgiem drošības riskiem, šķiet nevietā un pat tā kā neērti.
Manas pārdomas būs neliels saturisks kriksis par to, ko oficiālie Latvijas amatpersonu konti jums nepastāstīs. Pašam bija iespēja pabūt Dubaijā tā dēvētajā Pasaules valdību samitā. Vienā vārdā – iespaidīgi. Taču, kā saka, ir nianses. Arī patoss būs piezemētāks.
Nesen mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija paziņoja, ka ir
digitalizējusi visus valsts
pakalpojumus, un norādīja, ka
tas palīdz igauņu zemei kļūt
par starptautiska mēroga
līderi digitālās pārvaldības jomā.
Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka, un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas