Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Ģeopolitiskā kursa prezidents © DIENA

Citu starptautisko notikumu ēnā iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadītas Uzbekistānas prezidenta vēlēšanas.

Neļausim sevi nerrot! © DIENA

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, palielinājies par 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Izglītībai jāraugās nākotnē © DIENA

Pēdējā laikā ar izglītības jomai veltītiem paziņojumiem diskusiju ir rosinājis tiesībsargs Juris Jansons. "Tiesībsarga izpēte par mācību līdzekļu iegādi – kas jāpērk skolai?", "Vai fonda nauda ir obligāta?", "Vai atbalstāma skolotāju apdāvināšana?" – tie ir daži no Tiesībsarga biroja paziņojumu tematiem.

Saimnieciskās intereses pārsver politiskās © DIENA

Vismaz divas zīmīgas nianses norāda uz to, ka tas, ko mēs pēdējās nedēļas vērojam kā divu citādi politiski tuvu partiju – Progresīvo un Jaunās Vienotības – kašķi Rīgas domē, ir tikai dūmu aizsegs lielākam konfliktam par saimnieciskām interesēm.

Ķīnas juaņas ekspansija © DIENA

Pagājušajā nedēļā bez īpašas ievērības palika kāds šķietami mazsvarīgs notikums starptautiskajā finanšu sektorā – Argentīna, veicot kārtējo maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), ASV dolāru vietā norēķinājās ar Ķīnas juaņām (jeb renminbi, kā oficiāli saucas Ķīnas valūta), izmantojot savas speciālās aizņēmuma tiesības (SDR).

Lai skatās Dziesmu svētkus! © DIENA

Dezinformācijas mazināšana patlaban ir svarīga tēma.

Ir kļūdas, bet svētki ir izdevušies © DIENA

Dziesmu un deju svētki ir nule tikai sākušies, bet tas lādiņš, ko paguvusi saņemt mūsu latviskā pašapziņa, jau ir neizmērāms.

Virziens labs, bet ir riski © DIENA

Nesen Progresīvo frakcijas deputāts un partijas līdzvadītājs Andris Šuvajevs oficiālā vēstulē vērsās pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), lūgdams skaidrot, vai un kādi ir plānotie atbalsta pasākumi sabiedrībai saistībā ar Eiropas Centrālās bankas procentlikmju kāpumu, kā arī uzdeva jautājumu: "Kādi ir Ministru kabineta plānotie atbalsta pasākumi dzīves dārdzības pieauguma kompensēšanai 2023. gada 2. pusgadā?"

Putinam nav monopola © DIENA

Pāris nemiera un cerību pilnas dienas par kaut kādu pārmaiņu iespējamību Krievijā ir beigušās ar vilšanos.

Nepārliecināmais premjers? © DIENA

Pagājušajā nedēļā notikusī Indijas premjerministra Narendras Modi valsts vizīte ASV, neraugoties uz visiem amerikāņu amatpersonu centieniem pārliecināt viņu pievienoties demokrātijas nometnei, tā arī nedeva cerētos rezultātus.

Latvijas fenomens © DIENA

Inflācija, kas vēl pavisam nesen uzlēca sen neredzētos augstumos, patlaban varbūt arī krītas oficiālajos statistikas datos, taču ikdienā parastais cilvēks savā ģimenes budžetā, visticamāk, šo kritumu īpaši nejūt.

Aleksandra Lukašenko benefice © DIENA

Būtībā par galveno ieguvēju no algotņu kompānijas Vagner dibinātāja un vadītāja Jevgeņija Prigožina Krievijā sarīkotā "taisnīguma marša" no okupētās Ukrainas daļas uz Maskavu jeb dumpja ir kļuvis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Ar informēšanu ir par maz © DIENA

Dažādu virzienu radikāļiem piemīt kopīga iezīme – naivums.

Avionozares spožuma gals? © DIENA

Dažādu nozaru kāpumi un kritumi ir neatņemama ekonomikas iezīme.

Lai būtu līdzsvarota pieeja © DIENA

Vasarā birojā nav iespējams atvērt logu, jo ārā ir ļoti trokšņaini – dārd mūzika un skan klaigājošas balsis.

Pretrunīgi vērtēta vizīte © DIENA

Noslēgusies divas dienas ilgā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizīte Ķīnā, kas bija paredzēta vēl šā gada februārī, taču tika atlikta uz nenoteiktu laiku pēc ažiotāžas, kāda izcēlās pēc Ķīnas gaisa balona – tā kā meteoroloģiskās, tā kā izlūkošanas zondes – lidojuma virs ASV teritorijas un tā vēlākas notriekšanas.

Atkārtošana – zināšanu māte © DIENA

Vakar valdības sēdē tika pieņemts zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai, kura saturu uz kopumā nepilnām sešām lappusēm var raksturot ar šī komentāra virsrakstā lasāmo frāzi: atkārtošana – zināšanu māte.

Sabiedrība grib skaidrojumu © DIENA

Tiesu varai, protams, jābūt neatkarīgai.

Irānas fenomens © DIENA

Irānas un Persijas līča arābu valstu diplomātisko attiecību normalizēšana, kā arī vairāki liela mēroga ģeopolitiski projekti liecina par Teherānas nozīmīguma pieaugumu kā reģionālā, tā globālā mērogā – Irāna kļūst par būtisku tā dēvētās pasaules bez Rietumiem daļu.

Ieilgušais netikums © DIENA

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās – tāds ir kopējais, rezumējošais Valsts kontroles (VK) secinājums pēc revīzijas, kurā tika vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Rīgas zūdošā pievilcība © DIENA

Pēdējā laikā vērojama tendence, ka Rīgas iedzīvotāji pārceļas uz Pierīgu.

Amerikas Savienoto Valstu izdevumā The National Interest (NI) publicēts Globālās nākotnes institūta vadītāja Čandrana Naira raksts Rietumiem jāgatavojas ilgai atlikto parādu atmaksai (The West Must Prepare for a Long Overdue Reckoning), kurā uzskaitītas arī visas tās problēmas, kas, kā uzskata Nairs, novedīs pie postrietumu daudzpolāras pasaules kārtības izveidošanās.

Dažādas ballītes ir saviesīgu, dzīvi mīlošu cilvēku ikdienas sastāvdaļa.

Latvijas iedzīvotāju skaitu raksturojošie dati rāda iepriekš nebijušu tendenci − iedzīvotāju tagad ir vairāk Ukrainas bēgļu kontekstā. Par to vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Augustā Johannesburgā Dienvidāfrikā paredzētā BRICS valstu vadītāju samita laikā ar lielu ticamības pakāpi tiks pieņemti lēmumi, kas to īstenošanas gadījumā atstās ievērojamu ietekmi uz globālo ģeopolitisko situāciju.

Izskatās, ka Jaunā Vienotība (JV) ar rēķinu nomaksu par sava populārākā politiķa Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta krēslā nesteidzas, un vakar, netieši sniedzot atbildi uz daudzus interesējošo jautājumu, vai viņam palicis kāds rūgtumiņš par nepārvēlēšanu amatā, līdz jūlija sākumam amatā vēl esošais prezidents Egils Levits šo procesu padarīja vēl mazlietiņ sarežģītāku.

Tieši pēc gada – 2024. gada 8. jūnijā – mūsu valstī gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas.

Kembridžas Universitāte ir izslēgusi no savas programmas apgalvojumus par anglosakšiem kā atsevišķu etnisko grupu, pamatojot šo lēmumu ar nevēlēšanos veicināt "mītu par nacionālismu" izplatību, kā arī ar cīņu pret rasismu, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Galvaspilsētas vadība un arī dažs valdības vīrs izdomājuši visai oriģinālu veidu, kā jau kārtējo reizi ar savdabīgu rīcību mēģināt izpatikt vēlētājiem. Proti, runa ir par Dziesmu svētkiem un gadsimta būvniecības projektu – Brasas pārvadu pār dzelzceļu uz Skulti Rīgā.

Militāra apdraudējuma riski Latvijai un kopumā Baltijai ir niecīgi, jo visas trīs Baltijas valstis ir NATO dalībnieces. Turpretī riski, ko rada Krievijas propaganda, ir daudz lielāki. Šāds secinājums izriet no dažādu ekspertu sacītā Baltijas valstu žurnālistiem seminārā, ko organizēja Eiropas Parlaments (EP).

Šodien