Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Vai kāds izvērtē kandidātu sarunāto? © DIENA

Pārlieku koncentrējoties uz Valsts prezidenta vēlēšanu aritmētiku, nepelnīti neizvērtēti palikuši abu šobrīd vienīgo pretendentu Egila Levita un Ulda Pīlēna visnotaļ bīstami paziņojumi šo vēlēšanu sakarā.

Dedolarizācija bez vienprātības © DIENA

Turpina pieaugt to pasaules valstu skaits, kuras paziņojušas par vēlmi vai gatavību samazināt ASV dolāra lomu to starptautiskajos norēķinos, bet kompānijas Eurizon aplēses liecina, ka dolāra daļa citu valstu valūtas rezervēs, kas šā gadu tūkstoša sākumā pārsniedza 70%, pērn noslīdējusi līdz 47%.

Vispirms jāgādā par savējiem © DIENA

Martā mūsu valstī bija 65 tūkstoši bezdarbnieku, un bezdarba līmenis, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bija 6,8%, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem – 6%.

Dienvidkorejas dilemma © DIENA

Uzreiz vairākas Dienvidkorejas amatpersonas likušas saprast, ka valsts neatteiksies no savas līdzšinējās politikas un nesāks ieroču un bruņojuma piegādes Ukrainai, aprobežojoties tikai ar humāno un ekonomisko palīdzību.

Iekšlietu sistēma spēj nosargāt tikai sevi © DIENA

Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka līdzšinējā reakcija uz Jēkabpilī notikušo traģēdiju primāri ir vērsta uz iekšlietu sistēmas pasargāšanu no ārējās kritikas, tas vēl jo ciniskāk izklausās, ņemot vērā, ka tieši to – nosargāšanas funkciju – kārtējo reizi neizpildīja policija, ļaujot sievieti vispirms mēnešiem ilgi terorizēt un beigās nodurt mazā bērna acu priekšā.

Birokrātija traucē izaugsmei © DIENA

Apgalvojumi, ka Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, ir dzirdami tik bieži, ka tos vairs nevar uzskatīt tikai par nīgru personu īgņošanos vai politisko populistu klaigāšanu.

Jauns karstais punkts © DIENA

Daudzās Āfrikas valsts Sudānas provincēs nu jau vairākas dienas turpinās būtībā pilnvērtīga karadarbība starp diviem Sudānas galvenajiem militārajiem formējumiem – valsts armiju un ātrā atbalsta spēkiem, kā tiek dēvēta cilšu zemessardze, kura nedz skaitliski, nedz bruņojuma un militārās sagatavotības ziņā ne ar ko neatpaliek no armijas.

Par ko ir šīs vēlēšanas? © DIENA

Gatavošanās Valsts prezidenta vēlēšanām šobrīd vismazāk atgādina to, kam tām būtu jābūt – pēc labākā iespējamā kandidāta meklēšanas augstajam amatam.

Svarīgi definēt nepieņemamo © DIENA

Patlaban līdz brīdim, kad 14. Saeima balsos par nākamo Valsts prezidentu, vēl ir vairāk nekā mēnesis, un prognozes par balsošanas rezultātu var mainīties.

Pekinas vizītes atskaņas © DIENA

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušās nedēļas nogalē notikusī vizīte Ķīnā un paziņojumi, ar kuriem pēc šīs vizītes nāca klajā Makrons, ir izraisījuši kārtējo viļņošanos apvienotās Eiropas ģeopolitiskās suverenitātes piekritēju vidū.

Kurš un kāpēc grib nomelnot Dienu? © DIENA

Pērnā gada nogalē piesaistījām stratēģisko investoru, ar kuru kopā kaļam nākotnes plānus. Galvenais mērķis – darbošanās atbilstoši tirgum, digitālo produktu attīstība un kopīgs skats nākotnē. Uzlocītas piedurknes jaunajos apstākļos, veco putekļu neatgriezeniska noslaucīšana un jauns, citāds darba cēliens.

Ne jā, ne nē © DIENA

Skatoties, cik samocīti valdība spriež par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvēšanu vai nebūvēšanu Latvijā, rodas sajūta, ka jau kārtējo reizi politiskā un valstiskā līmenī nespējam līdz galam paveikt nevienu būtisku, stratēģiski svarīgu procesu, kādā brīdī to vienkārši nesamaitājot.

Persijas līča valstu demarši © DIENA

Arābu valstu plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā šobrīd atrodas Saūda Arābijas un Omānas delegāciju – sarunu vedēju – ierašanās husītu nemiernieku kontrolētajā valsts galvaspilsētā Sanā.

Paveras izvēles iespēja © DIENA

Aprīļa sākumā valdības sēdē tika apstiprināti noteikumi par pilnīgu dabasgāzes tirgus atvēršanu no 1. maija.

Divu ātrumu Latvija © DIENA

Vērtējot situāciju Latvijā ārpus Rīgas, pamanāms, ka ir pašvaldības, kuru teritorijā notiek ekonomiskā attīstība, bet ir arī tādas, kurās attīstība apstājusies vai pat vērojama lejupslīde.

Brīva niša līderiem © DIENA

Lieldienu tuvošanās mudina aizdomāties par līderiem mūsu sabiedrībā un fonu, uz kāda iespējamie līderi varētu stiprināt savu autoritāti. Vispirms par fonu.

VID izvazāšanas plāns rada bažas © DIENA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās rokās koncentrē milzīgu ietekmi, kas vienmēr bijusi partiju un to labvēļu saimniecisko interešu centrā.

Džukanoviča laikmeta beigas © DIENA

Melnkalnei šā gada 2. aprīlis kļuva par vēsturisku dienu, jo par valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju kļuva 36 gadus vecais ekonomists Jakovs Milatovičs, kura pieredze politikā ir mazāka par trim gadiem un kurš par kandidēšanu vēlēšanās izšķīrās tikai mēnesi pirms to pirmās kārtas.

Valstij vajag vairāk cilvēku © DIENA

Tuvāko gadu laikā Latvijā samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits un aizvien sarežģītāk kļūs finansiāli nodrošināt tās sabiedrības grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar iesaistīties darba tirgū. Šādu vīziju pagājušajā nedēļā, tiekoties ar žurnālistiem, ieskicēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Demokrātiju samits 2023 © DIENA

No šā gada 28. marta līdz 30. martam galvenokārt ar virtuālo platformu starpniecību notika jau otrais Demokrātiju samits (Summit for Democracy), kura rezultāti izskatās vēl pieticīgāki par 2021. gada novembra vidū notikušā pirmā šāda samita rezultātiem.

Necieņa pret valsti © DIENA

Aizvien nerimst kaislības saistībā ar valsts valodas zināšanu pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Arī šonedēļ izvērtās polemika gan politiķu, gan mediju, gan sociālo tīklu vidē, jo Saeimā tika skatīts Imigrācijas likuma grozījumu projekts, ko rosinājusi Iekšlietu ministrija, argumentējot, ka pašreiz likumā noteiktos pārejas noteikumus dažādu objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot.

Nesen Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas deputāti rosināja aizliegt titrēt filmas krievu valodā.

Nedēļas sākumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par viņa nesen izveidotās valdības plānotās (pirmajā lasījumā valsts parlamentā jau apstiprinātās) tiesu sistēmas reformas atlikšanu līdz aprīļa beigām vai, ticamāk, līdz jūlijam. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva reformas pretinieku masu protesti un streiks, kas paralizēja Izraēlu

Statistika ir nepielūdzama, un tā vienmēr parāda reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Šoreiz runa ir par statistisko patiesību, par to, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Proti, 2022. gadā tādu bija 7,8% – vairāk nekā 2021. gadā, kad tādu bija 5,3% no visiem iedzīvotājiem, sākot no 16 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, ko šonedēļ Dienā jau esam aplūkojuši.

Vairākums – 81% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir apdraudējums mūsu valsts drošībai.

Nedēļas vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja iepriekš valsts parlamentā pieņemto likumu, atbilstīgi kuram Moldovas valsts valoda turpmāk oficiāli tiks dēvēta par rumāņu valodu.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa otrā valdība vakar nostrādāja simto dienu, un šajā sakarā valdības preses dienests bija sagatavojis gana plašu atskatu uz to, ko jaunajam Ministru kabinetam jau izdevies paveikt. Lai gan paveikto darbu saraksts ir gana plašs, tomēr skaidrs, ka lielā mērā tā ir sava veida sausā statistika par lēmumiem, tostarp tādiem, kuri jau izpelnījušies asu dažādu jomu pārstāvju kritiku

Vakar par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas pašvaldības amatpersonas medijus iepazīstināja ar pētījumu firmas SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina – ievērojami liels skaits iedzīvotāju ar ielu stāvokli Latvijas galvaspilsētā ir vai nu pavisam, vai daļēji neapmierināti – attiecīgi 40,6% un 39,7% respondentu.

Paziņojumi, kas izskanēja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā laikā par Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, savstarpējo attiecību pacelšanos "iepriekš nekad nepiedzīvotos" augstumos, kā arī par vienotu atbalstu "starptautiskajās tiesībās balstītai" jeb daudzpolārai pasaules kārtībai liecina – arī Pekinas izvēle ir par ģeopolitisko konfrontāciju ar Rietumiem.

Iespaidīgs cenu kāpums pēdējā laikā ir kļuvis visai ierasts, un daudzi iedzīvotāji to uztver kā neizbēgamu procesu, kura cēloņi lielā mērā meklējami aiz mūsu valsts robežām. (Jāatgādina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, inflācija Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 20,3%.).

Šodien