Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos © DIENA

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakstīju, ka ne jau vienkārši par Donalda Trampa uzvaru šeit būs runa, runa būs par Vladimira Putina globālās koalīcijas uzvaru.

Kampaņa vai rūpes? © DIENA

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvirmo jau daudzu gadu garumā. Patiesības labad gan jāatgādina, ka pārmetumi par augstākām cenām nekā citviet bijuši un aizvien ir ne tikai par pārtiku, bet arī par degvielu, apģērbu un virkni citu preču. Un aizvien tirgotāji pretī kritikai likuši daudzus un dažādus argumentus, kāpēc cenas pie mums ir augstākas, turklāt nereti – pat krietni.

Unikāla situācija © DIENA

Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.

Grib mazināt pārtikas cenas © DIENA

Ekonomikas ministrija vakar, 5. novembrī, informēja par vairākiem priekšlikumiem pārtikas cenu samazināšanai. Viens no priekšlikumiem ir uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. "Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku," skaidro ministrija. Ir arī vēl vairāki citi priekšlikumi.

Zemāks PVN visu neatrisinās © DIENA

Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozarē sasāpējušas problēmas. Jāatgādina, ka PVN pamatlikme ir 21%. (Detalizētu informāciju var atrast Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē.)

Ģenerālprokuratūra mazgā Martinsonu © DIENA

Reaģējot uz Dienas rakstu par to, kā sakārtotas bēdīgi slavenā Māra Martinsona kriminālās problēmas ar apsūdzībām nodokļu shēmošanā, Ģenerālprokuratūra (ĢP) teju pēc nedēļu ilgām pārdomām pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā, pirmkārt, palaboja Dienu, otrkārt, aizplīvuroti izvirza nepamatotus pārmetumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID), bet treškārt un galvenokārt – bez kautrēšanās publiski aizstāv Martinsona izpestīšanu un apzināti sev nogriež ceļu uz apšaubāmā lēmuma atcelšanu.

Zīmīgas vēlēšanas Āfrikā © DIENA

Aizvakar – 30. oktobrī – notika parlamenta vēlēšanas tādā interesantā Subsahāras Āfrikas valstī kā Botsvāna

Pase – kā drošības garants © DIENA

Savdabīgu argumentu izdomājuši Iekšlietu ministrijas (IeM) speciālisti, lai pamatotu valsts nodevas paaugstināšanu par pases un eID kartes izsniegšanu, proti, kā iemesls tiek piesaukts emocionāls skaidrojums – lai iekšlietu nozare spētu arī turpmāk nodrošināt sabiedrības drošību.

Neveiksmīga debija © DIENA

Uz citu starptautisko notikumu fona bez pelnītās uzmanības palika pagājušās nedēļas beigās notikušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas Japānā, kuras kļuva par kārtējo apliecinājumu, ka turpina kristies šķietami mūžīgās galvenās varas partijas – liberāldemokrātu (LDP) – popularitāte.

No kā bail aizsardzības ministram? © DIENA

Aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) lēmumu neierasties uz sarunu ar opozīcijā esošā Apvienotā saraksta (AS) frakciju Saeimā nevar nosaukt nekā citādi kā par muļķīgu kā no politiskā, tā no publiskās komunikācijas un tēla viedokļa.

Svētku mēnesim tuvojoties © DIENA

Novembris mūsu valstī asociējas ar patriotiskiem svētkiem. 11. novembris ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena – Lāčplēša diena –, bet 18. novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Braukt nevar nebraukt © DIENA

Sevišķi rietumvalstīs plašu kritiku izpelnījusies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša došanās uz Krievijas pilsētā Kazaņā notikušo BRICS valstu līderu samitu un viņa tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.

Neēdušais paēdušo neinteresē © DIENA

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.

Kurjeru bizness un vērtības © DIENA

Latvijas sabiedrības uzmanības centrā šajā rudenī nonācis ēdienu piegādes bizness.

Likmes krīt, problēma paliek © DIENA

Eiropas Centrālā banka (ECB) oktobrī ir nedaudz samazinājusi likmes. Lēmums tika pieņemts 17. oktobrī, bet jaunās likmes stājas spēkā šodien – 23. oktobrī. Pēdējos gados ECB likmēm tiek pievērsta liela uzmanība un tiek piedēvēta milzīga ietekme. Izskan arī prognoze, ka likmju samazināšana atdzīvinās nekustamā īpašuma tirgu.

Moldovas trauksmes zvans © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notikušajā referendumā par atbalstu valsts kursam uz integrāciju Eiropas Savienībā vārda tiešā nozīmē pēdējā brīdī uzvaru ar 11,6 tūkstošu balsu pārsvaru nodrošināja eirointegrācijas piekritēji.

Par pārvaldības kvalitāti © DIENA

Nesen laikrakstā Diena un citos medijos uzmanība bija pievērsta Nobela prēmiju piešķiršanai. Saistībā ar pētījumu, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, tika uzsvērta pārvaldības loma valsts attīstībā.

Ir, kur ietaupīt © DIENA

Valsts kontrole (VK) šonedēļ nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā vērš uzmanību uz VK revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem un atziņām, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

BRICS līderu samits © DIENA

Nākamajā otrdienā, 22. oktobrī, Krievijas pilsētā Kazaņā sāksies trīs dienas ilgs pašas nozīmīgākās nerietumu valstu apvienības BRICS līderu samits, par kuru t. s. globālajos dienvidos izplatīts ir viedoklis, ka šis samits var kļūt par šā gada pašu nozīmīgāko un ilgtermiņā ietekmīgāko notikumu starptautiskajā politikā.

Tērēšanas kāre © DIENA

Jāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.

Čagosu arhipelāga izaicinājums © DIENA

Oktobra sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta ziņa, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot suverenitāti pār Čagosu arhipelāgu Maurīcijai, kura uz šīm salām pretendē vēl kopš 1968. gada. Čagosu arhipelāgs, jāatgādina, ir zināms galvenokārt tāpēc, ka uz lielākā no tā atoliem – Djego Garsijas atola – atrodas tāda paša nosaukuma ASV stratēģisko bumbvedēju bāze. Tās darbību arhipelāga nodošana Maurīcijai gan vēl krietnus gadu desmitus neietekmēs.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zema. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums, kas attiecas uz ES dalībvalstīm 2023. gadā.

Latvijā ik gadu pensionējas lielāks skaits cilvēku nekā darba vidē ienāk, un šāda tendence pastiprināsies, jo jauniešu skaits būs vēl mazāks. Uz to uzmanību ir vērsuši vairāki eksperti, viņu vidū Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vadības pārstāve Anta Praņēviča un vēl citi

Amerikas Savienoto Valstu Floridas pavalsti sasniegusī augstākās, piektās, kategorijas viesuļvētra Miltons posta ne tikai Floridu un ASV ekonomiku – Miltons un tā priekštece, kategoriju zemākā viesuļvētra Helēna, ir kļuvuši arī par politisko faktoru.

Vakar Saeima noraidīja Progresīvo priekšlikumu grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ar kuru tika rosināts ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma. Jāsaka tieši – labi, ka tā.

Laiku pa laikam kādai tautsaimniecības nozarei izdodas savas veiksmes un neveiksmes pacelt valstiskā līmenī un definēt kā sabiedrības labklājības rādītāju. Patlaban šādas ambīcijas ir ēdināšanas nozarei, un konkrētāk – Rīgas restorānu biznesam.

Pirms neilga laika ar nelielu ironiju rakstīdama par Progresīvo politiskā brieduma un vieduma trūkumu, iekuļoties katrā iespējamā problēmā, ko politiskā dienaskārtība tiem servē, patiesi nenojautu, ka tik drīz pie tā būs jāatgriežas, šoreiz jau veltot jautājumu valdības koalīcijas vecākajam brālim – cik pieļaujami politiski savtīgos nolūkos ir nereaģēt uz jaunākā koalīcijas partnera nepieļaujamu rīcību?

Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu nonākuši pie secinājuma, ka tā sauktais Eiropas zaļas kurss (European Green Deal), kura ietvaros līdz 2050. gadam paredzēta apvienotās Eiropas pāreja uz klimata neitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomiskās izaugsmes tempus, ir sācis buksēt.

Darbiniekiem vairs nedrīkstēs prasīt svešvalodu zināšanas, ja tam nav objektīva pamatojuma. To paredz Saeimas nesen pieņemtie grozījumi Darba likumā.

Irānas īstenotais raķešu trieciens pa Izraēlas teritoriju, kas tika pozicionēts kā atbilde par proirāniskā Hamās politbiroja vadītāja Ismaila Hanijas, Hizbullāh iepriekšējā līdera Hasana Nasrallas un Kuds spēku virspavēlnieka Abāsa Nilforušana nogalināšanu, kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumu par liela mēroga reģionāla kara izcelšanās iespējamību Tuvajos Austrumos.

Šodien