Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Bez tēviem © DIENA (29)

Šis rudens būs ar kino līdz malām piepildīts. Kaut nākotnes forma nav vietā – var lietot arī tagadni

Nav labi vienam būt © DIENA (36)

Ir grūti atrast, ko rakstīt, ko lasīt un ko domāt, jo vienā pusē kari, otrā – ūdens un Latvijas ceļi, kuros aizskalojas dzīvību dzīvības. Kad bēgļus un lidmašīnas triec lejā un pēc mirkļa notikušais jau sairis, bet pēc dažiem mēnešiem pazudis faktu mutulī. Paliekot kā robs tikai kādas ģimenes telpā. Izraudātas asaras no vienu vienaldzības un citu cinisma. Karstākā vasara pēdējos simt gados. Liktenīga. Gan faktos, gan personīgās atmiņās. Tām klāt rudens. Tikpat liktenīgs.

Modrā fotoacs © DIENA (80)

Brīdī, kad glāstošās rokās nonāk glāstekrāna ierocis, mēs piederam visiem, tikai ne sev, mums vairs nav tās brīvības netapt fotografētiem un izsekotiem

Izdarīt izvēli nozīmē domāt © DIENA (38)

Vai atbilde "man vienalga" ir cilvēces izvēles brīvības laikmeta posts un negals?

Iezīmētie © DIENA (106)

Aizvadītajā nedēļas nogale Rīgā izvērtās par lielisku kultūriespaidu kolekciju – ar un bez cilvēkiem šajā bagātajā ainavā.

Dzīvās dvēseles © DIENA (36)

Dodoties veloizbraucienos pa dzimtā novada ceļiem, ūdeni līdzi neņemu. Pamestas mājas ar melniem logiem un aizaugušu durvju priekšu laukos sastopamas aiz katra ceļa līkuma, un gandrīz katrā viensētā ir aka. Dažām akām spainis ir pazudis, taču parasti vinda ar auklu ir savā vietā un jumtiņš vēl nav sapuvis. Lielākoties akās ūdens joprojām ir dzidrs un garšīgs, bet trūkstošo spaiņu problēmu var atrisināt, auklā iesienot velopudeli.

Personības © DIENA (164)

Pie Otepē – Ozols, Siguldā – Kalns. Bez viņiem nebūtu nozīmīgu mūzikas festivālu Baltijā

Cirvis gaisā © DIENA (20)

Gandrīz ik nedēļu vismaz domās drīkstam atļauties paši sevi draudzīgi uzsist pa plecu – esam malači, mēs varam!

Dzīvosim draudzīgi? © DIENA (73)

Cilvēka atmiņa ir īsa un viegli pakļaujama

Paturi emocijas pie sevis © DIENA (94)

Pats būdams diezgan emocionāls, līdz zināmai robežai solidarizējos ar citiem tādiem pašiem. Drāma mēdz būt bagātinoša pieredze, un, lai arī par vienu otru sakāpinātu reakciju vēlāk ir kauns, ironija tās reizēm spēj pārvērst kādā labā anekdotē un nejaušības pēc pat satuvināt oponentus.

Krimnaš & maaxla © DIENA (110)

Nu nevar būt grūtniece nevainīga, tāds triks tikai vienreiz civilizācijas vēsturē bija iespējams. Tāpat kā nevar mākslu nošķirt no politikas

10. tramvajs © DIENA (62)

Tagad tā laika "jaunie" tramvaji ir kļuvuši veci, pa Brīvības ielu brauc citi "jaunie" tramvaji

8. Pasaules koru olimpiāde ir izskanējusi, un ir patiešām žēl, ka tik iedvesmojošu un neikdienišķu enerģiju, kāda desmit dienās Rīgā valdīja ne tikai koncertos un konkursos, bet uzrunāja ik uz soļa, visas pasaules dziedātāju pārpildītajos satiksmes autobusos un vienkārši uz ielas, vairs šeit nesagaidīsim.

Koncertu nočekošana (25)

Trompetista Rendija Brekera koncerts kopā ar Latvijas Radio bigbendu bija Rīgas ritmu noslēguma koncerts. Īstu, sulīgu un pulsējošu bigbenda skaņu Latvijā bieži nevar dzirdēt, tāpēc jau laikus izbrīvēju laiku, turklāt sestdiena bija pirmā atvaļinājuma diena, un koncerts man nozīmēja vārtus uz vasaru.

Brīdinu. Lūdzu. Šo lasīt tikai cilvēkiem ar humora izjūtu

Beidzot izdevās pietuvoties sajūtai, ka Rīga tiešām ir Eiropas galvaspilsēta. Visu notikuma elementu kvalitāte bija tik nevainojama, kādu varētu vēlēties visu gadu

Pieci no rīta. Silti un gaiši. Skaidrs, ka ir arī rasa, jo rīt nebūs lietus, un visam, kam jāaug un jādzīvo, jāpaspēj piesūkties valgmi no tiem pilieniem, kas tikai uz nakti noklāj zemi. Beidzot. Tāds lietus un aukstums laikam tiešām nebija bijis sen. Jāņu naktī, pirms un pēc tam.

Šodien