Kultūras centrā Siguldas Devons apskatāma dvīņu mākslinieku – tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa (1944–2017) izstāde Astotā bezgalība. Izstādē satopas divas radniecīgas, bet atšķirīgas pasaules – Anitas Celmas gobelēnu emocionālā krāsu valoda un Jura Gagaiņa precīzi kaltais metāls, kur doma un forma saskaņojas vienotā veselumā, tā simbolizē vienotību un nepārtrauktību, dvīņu saikni, kas turpinās caur mākslu arī pēc dzīves robežām. Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma mākslinieka, novadnieka Elmāra Gaigalnieka jaunāko darbu izstāde Spēks būt!. Izstādē aplūkojamie mākslinieka darbi pauž iekšējo sarunu ar sevi, ka spēks nav izrādīšanās pārliecībā vai skaļa bļaušana. Tas ir klusa iešana sevī, par spīti, bez atbalsta, tādēļ, ka Tu zini – cita ceļa nav.

Mūsdienu pārsātinātajā vizuālajā laukā acis ir pieradušas kustēties ātri, ritēt pāri attēliem, īpaši nepieturot skatienu. Pētījumi rāda, ka viedtālruņu lietotāji dienā pavirši norullē apmēram 300 pēdu jeb aptuveni 92 metrus garu ziņu joslu, kas ir līdzvērtīgi Brīvības statujas augstumam. Turklāt apmēram pieci miljardi cilvēku visā pasaulē pavada vairāk nekā trīs stundas dienā šajā trauksmainajā, mirgojošajā telpā.

20. gadsimta 60. gadu sākumā popārts kļūst par starptautisku kustību dažādās tā izpausmēs, Britu grupas dalībnieki, kas joprojām ir dzīvi, tai skaitā mākslinieks Antoni Donaldsons, šobrīd ir cienijamā vecumā, turpinot aktīvi strādāt. Mākslinieks atgriežas pie savu agrīno darbu tēmām un tēliem, atceroties jaunības kaislības, daudzos ceļojumus, laiku, kas pavadīti Reno, Nevadā. Esmu pateicīga māksliniekam par iespēju ciemoties viņa mājā un darbnīcā Francijas dienvidos lai atvestu uz Latviju nelielu viņa pēdējo gadu laikā radīto darbu kolekciju.

Ko Tu jūti sniegotā ziemā, īsā vasaras naktī vai čaukstošā rudenī? Kā par to pastāstīt un kā to parādīt? Dzintras Vilks darbos tas ir izteikts – vilnā, linā, sizalā, kokvilnā un zīdā. Gobelēnā, sumakā, persietī, vienkārtnī, trinītī un izšuvumā. Jau kopš Dzintras Vilks pašiem daiļrades pirmsākumiem daba bijusi svarīgākā tēma viņas mākslā.

Izstādē ar stiklā veidotajiem mākslas darbiem piedalās mākslinieces Vineta Groza, Rūta Štrausa un Ilze Dūdiņa.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.

Būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Māra Ločmeļa personālizstāde — multimediāls projekts Redzēt Laiku / Seeing Time, kas skatītājus aicina sastapties ar vienu no senākajām un reizē intīmākajām fotogrāfijas formām — kolodija slapjās plates tehniku.

Izstādi veido Tamāras Čudnovskas dekorēts muzeja interjers un 19. gadsimta stilistikā rotātas trīs svētku egles, īpašs telpu izgaismojums un izstāde par Ziemassvētku pasaku. Izstādē spoži iemirdzēsies senatnīgas, ar Ziemassvētku tematiku saistītas muzeja krājuma lietas, bet vakara stundās viesistabas lielā egle garāmgājējiem būs skatāma arī caur erkera logu.

Izstādē būs iespēja aplūkot kalendāra orģināldarbus un uzzināt vairāk par klasiskajām un mūsdienu grafikas tehnikām. Jauno grafiķu kalendāra izdošana nu jau kļuvusi par tradīciju. Šis ir vienpadsmitais gads, kad Grafikas katedras studenti radījuši katram gada mēnesim veltītus darbus, kas apvienoti kalendārā. Orģināldarbi tapuši LMA Grafikas katedras darbnīcās, pasniedzēju vadībā.

Izstāde Ģeoprocesi ir multidisciplinārs mākslas un pētniecības projekts, kas caur vizuāliem un telpiskiem stāstiem pēta Ogres novada ainavas, to vēsturiskos slāņus un cilvēka ietekmi uz dabu. Muzeja stratēģija paredz arvien konsekventāku ekoloģisko un vides tematiku iekļaušanu izstāžu programmā, rosinot skatītājus pievērsties cilvēka un dabas savstarpējās mijiedarbības jautājumiem.

Studija savu darbību sāka 1965. gadā kā pulciņš Mildas Silmanes vadībā. 1982. gadā kolektīvs ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu, vadītājas pienākumus uzņēmās Ilmāra Upmane. Kopš 2002. gada studiju vada Inita Dzalbe, pašlaik Vīkalē darbojas 16 dalībnieces.

Dzintars Ozoliņš ir rūķu figūru kolekcionārs un viņa krājumā ir vairāk nekā 300 Latvijas mākslinieku darbi. Katrs rūķis ir unikāls, ar savu stāstu, sejas izteiksmi un noskaņu - tie ir gan darbīgi un nopietni, gan jautri un sapņaini. Vieni šķiet domīgi, citi – kā radīti no bērnības atmiņu pasaules. Katram rūķim ir savs raksturs, poza un emocija, kas atdzīvina šo mazo māla pasauli.

Filips Šalaevs ir mākslinieks, kuram robeža starp cilvēku un zvēru nekad nav pastāvējusi. Viņa tīģeri un vilki raugās uz skatītāju nevis kā uz svešinieku, bet kā uz līdzvērtīgu. Viņu skatienos ir cieņa, nogurums, uzticība un sāpes, bet pats galvenais - dzīvs klātbūtnes spēks. Ar tiem starpniecību Šalaevs runā par cilvēku - par mūsu spēju just, aizsargāt, līdzpārdzīvot, skatīties tieši un godīgi.

Modes muzejā apmeklētāji varēs apskatīt jaunu izstādi Buduārs. Tas, par ko nerunā. Tā veltīta apģērba kārtai, ko parasti nemēdza rādīt – ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā. Izstādē apskatāmi tērpi, apakšveļa, korsetes, aksesuāri un veļas stila iedvesmota mode no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma.

Laura Dzērve savā mākslā pievēršas aktuālām tēmām, izaicina gan sevi, gan skatītājus, atklājot to, ko dažkārt nevēlamies redzēt. Izstādes centrā – patiesums un drosme.