Jau trešo gadu laikā, kad pamazām kļūst arvien gaišāks, Dzintaru koncertzāle piedāvā demokrātisku koncertu ciklu Brīvdienu mūzika Dzintaru koncertzālē. Koncerti, kas sākas nevis vēlu vakarā, bet agrā pēcpusdienā, ļauj tos iekļaut brīvdienas atpūtas komplektā ar jauku pastaigu gar jūru un nesteidzīgu maltīti Dzintaru koncertzāles restorānā Maestro.
Latvijā loteriju un izložu kultūra vēl ir tikai attīstības procesā, tādēļ ir plašs darba lauks sabiedrības izglītošanai, sarunā ar Guntaru Gūti pauž va/s Latvijas loto valdes priekšsēdētāja Maija Kuble.
Turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru pilnvaras tika apstiprinātas 6. novembra sēdē, iztaujājām Daci Rukšāni-Ščipčinsku, kas startēja ar trešo numuru partiju apvienības Attīstībai/Par! Vidzemes sarakstā un ir viena no četriem deputātiem, kas no šī politiskā spēka tika ievēlēti šajā apgabalā. Rukšāne-Ščipčinska jaunajā parlamenta sasaukumā apstiprināta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā.
Piecdesmit sešus gadus pēc tam, kad Vācija un Francija parakstīja Elizejas līgumu, kas samierināja kādreizējās ienaidnieces un ielika pamatus Parīzes un Berlīnes ciešākai sadarbībai, abas valstis ir apņēmušās nostiprināt savu aliansi, lai stātos pretī mūsdienu izaicinājumiem, tajā skaitā pieaugošajam nacionālismam, izolacionismam un eiroskepticismam. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien Vācijas pilsētā Āhenē parakstīs jaunu vienošanos, ko pievienos Elizejas līgumam un kas padziļinās kaimiņvalstu sadarbību virknē jomu, piemēram, ārlietās, aizsardzībā un ekonomikā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis (abi ZZS) negribīgi komentē Kontroles dienesta (KD) lēmumu piesaistīt ārvalstu privātkompāniju Kroll bankas ABLV pašlikvidācijas procesa uzraudzībai, kā arī Ministru kabineta (MK) uzdevumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) ar nekonkretizētiem "partneriem" saskaņot ABLV bankas pašlikvidācijas procesa uzraudzības metodoloģiju. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ir vairāk nekā atbildīgo amatpersonu vēlmes skaidrot lēmumus.
Latvijas iedzīvotāju informētība par pacientu tiesībām un veselības aprūpes sistēmas pieejamību ir visnotaļ slikta. Lai to uzlabotu, jāiesaistās ne tikai valsts institūcijām un ārstniecības personām – arī pašiem pacientiem nevajadzētu kautrēties uzdot visus neskaidros jautājumus.