Vēsturnieks un vairāku grāmatu autors Marģers Vestermanis (100) par cilvēku spēju apdraudēt pašiem sevi, holokausta apzināšanas pirmsākumiem Latvijā un vai spētu ziedot sevi citu glābšanai.
Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā? Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu. Šī kļuvusi vien par ceturto reizi vēsturē, kad aptaujā uzvar dāmas, turklāt daiļā dzimuma dubultuzvaras dēļ panākums ir īpaši spilgts. Par Latvijas labāko jauno sportistu trešo reizi četros gados kļuvis pludmales volejbolists Kristians Fokerots.
Par to, cik veiksmīga ir Latvijas ārpolitikas
veidotāju komunikācija uz āru un uzrunājot
pašiem savus iedzīvotājus, Agneses
Margēvičas saruna ar Ģeopolitikas pētījumu
centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes
asociēto profesoru Māri Andžānu.
Jau pavisam drīz daudzi mūsu planētas iedzīvotāji varēs baudīt gada nogales brīvdienas. Daudzi, bet ne tuvu visi, jo ir jau arī tādas profesijas, kuru pārstāvjiem jāstrādā Ziemassvētkos, Vecgada vakarā vai Jaungada dienā. Šoreiz ne par ārstiem, ugunsdzēsējiem vai policistiem, bet gan profesionāliem sportistiem. Papētot šo jautājumu, SestDiena konstatēja, ka situācija dažādos sporta veidos (vai komandu sporta līgās) krasi atšķiras.
Par profesionālās ievirzes
skolu finansējumu,
programmām, audzēkņu
skaita dinamiku un pedagogu
vakancēm, Dziesmu svētku
tradīcijas ilgtspēju Aismas
Orupes saruna ar Ernesta
Vīgnera Kuldīgas Mūzikas
skolas direktora pienākumu
izpildītāju Amandu Gertneri
un Andru Zvejnieci, kura pēc
pārtraukuma darbā drīzumā
atgriežas direktora amatā
Kristus piedzimšana pārklāj pasauli arī tur, kur to neviens it kā negaida. Tāds ir Sahāras tuksnesis Alžīrijā, skarbie Hogara kalni un Asekrema, kas tuaregu, islāma un nestabilo robežu apvidū joprojām glabā par svēto kanonizētā franču garīdznieka Šarla de Fuko (1858–1916) piemiņu, – te bijušais militārists atrada savu pasaules malu un askēzi, te viņam bija vieta, kur sludināt evaņģēliju un kalpot vismazākajiem.