Atbalstu var sniegt dažādi – gan publiski, gan incognito. Atbalstīt publiski nozīmē iedrošināt citus, parādīt piemēru un normalizēt labdarību kā sabiedrības normu. Tajā pašā laikā anonīms atbalsts ir klusa, bet spēcīga solidaritātes forma, kas bieži ir šķīstāka no ego apsvērumiem. Taču sabiedrībai kopumā ir vajadzīgi abi – gan klusie dāvinātāji, gan tie, kuri ar savu atbalstu iedvesmo citus.
Latvijā šāda atbalsta tradīcijas nav jaunums – sākot ar brāļu draudžu laikiem, turpinot ar sabiedriskajiem darbiniekiem 20. gadsimta sākumā un trimdas latviešu organizācijām, sabiedrības pašorganizēšanās gars mums vienmēr ir bijis svarīgs. Šodien tas izpaužas gan mazās biedrībās laukos, gan profesionālās NVO, kas strādā ar globāliem izaicinājumiem.
Atbalsts NVO nav tikai ziedojums – tā ir nostāja. Tā ir izvēle stāvēt līdzās tiem, kas dara, nevis tikai runā. Jo stipra sabiedrība nav tāda, kur visi domā vienādi, bet tāda, kur atšķirīgie jūtas droši. Tieši sabiedriskās organizācijas ir šīs drošības mugurkauls. Un mums katram ir iespēja to stiprināt.
Autors: Ivars Sormulis