Sākšu no paša sākuma, lai palīdzētu Jums izvairīties no manām kļūdām. Pirms trim gadiem man nebija ne jausmas par dārza mēbelēm. Domāju, ka mēbeles ir tikai mēbeles un nav starpības, vai tās ir istabā vai ārā. Taču tas bija maldīgs priekšstats.
Pirmā kļūda: krāsa nav tikai estētikas jautājums
Es izvēlējos baltus krēslus. Man likās, ka tie ir skaisti un labi iederēsies ārtelpā. Jau pēc pirmās lietus nedēļas tie izskatījās zaļi. Ne tādi jauki zaļi kā lapas, bet ļoti neglīti zaļi. Mēģināju tos mazgāt ar visu iespējamo – ziepēm, sodu, pat ar dārgo reklāmas līdzekli, taču nekas nelīdzēja.
Tagad man ir pieredze – uz tumšām krāsām netīrumi nav pamanāmi. Īstenībā var izvēlēties jebkuras krāsas dārza mēbeles, galvenais, lai tās nav baltas. Tagad man ir skaidrs, kāpēc kaimiņš brīnījās par manis izvēlēto dārza mēbeļu krāsu.
Otrā kļūda: izvēlēties lētāko variantu
Teiciens: “Skopais maksā divreiz”, manā gadījumā ir pats piemērotākais. Nopirku krēslus 15 eiro gabalā. Domāju – lieliski! Var ietaupīt naudu citām lietām. Taču jau pēc gada man bija jāpērk jauni krēsli, bet vēl pēc gada atkal jauni.
Ja sākt rēķināt, tad var konstatēt, ka trīs gadu laikā es iztērēju vairāk nekā maksātu par vienu labu komplektu. Matemātika nav mana stiprā puse, bet šeit pat es to saprotu. Tagad man ir koka krēsli. Protams, tie maksāja trīs reizes vairāk, bet jau otro gadu izskatās labi. Un, protams, daudz labāk nekā tie plastmasas dārza krēsli.
Trešā kļūda: Latvijas laikapstākļu maiņas neievērošana
Pirmos krēslus es atstāju ārā visu ziemu. Galvenais arguments bija, ka tie taču ir dārza krēsli, tiem ir jāiztur mainīgie laikapstākļi. Taču jau pavasarī atklāju, ka sals var sabojāt plastmasu un tā salūzt.
Tagad es visu glabāju šķūnī vai vismaz cenšos atcerēties to izdarīt. Pagājušajā rudenī aizmirsu vienu krēslu arī, šogad tas palika par dekoratīvu mēbeli.
Ceturtā kļūda: nepadomāt par uzglabāšanas iespējām
Pērkot dārza mēbeles, iegādājos lielu galdu. Galvenā doma bija – jo lielāks, jo labāks. Taču tad saskāros ar problēmu – kur to uzglabāt ziemā? Mēģināju to ievietot šķūnī, taču tas man neizdevās nekādā veidā. Visbeidzot atstāju to ārā un pārklāju ar plēvi. Tas izskatījās kā milzīgs saldējums. Tagad man ir saliekamais galds. Mazāks, bet praktisks.
Piektā kļūda: neieklausīties padomos
Māte ieteica man apskatīties mājai un dārzam nodaļu, jo tādā vietā ir kvalitatīvas preces. Taču man likās, ka māte neko nezina par dārza mēbelēm un par to, kur labāk tās iegādāties. Galu galā ir skaidrs – mātei ir pieredze, man tikai entuziasms.
Draugs ieteica pārbaudīt citu klientu atsauksmes, taču man likās, ka tas nevajadzīgi iztērēts laiks. Beigās es saskāros ar atkārtotu mēbeļu iegādi. Tagad es zinu, ka izskats nav viss un dažreiz tas nav galvenais.
Sestā kļūda: nekopt dārza mēbeles
Koka mēbeles izskatās skaisti, taču tām ir nepieciešama kopšana – eļļošana, krāsošana un aizsarglīdzekļu pārklāšana.
Pirmajā gadā es savas koka mēbeles nekopu, jo likās, ka koks ir dabisks un tas pats par sevi parūpēsies. Taču jau otrā gada beigās mans galds izskatījās slikti. Acīmredzami – tas nespēja pats par sevi parūpēties. Tagad es eļļoju to katru pavasari – vismaz cenšos par to atcerēties.
Galvenie secinājumi
Dārza mēbeles nav tikai par naudu. Tās ir par dzīvesveidu. Par to, cik daudz laika Jūs vēlaties un varēsiet atvēlēt to kopšanai. Par to, cik vietas Jums ir to uzglabāšanai.
Galvenais secinājums – baltās dārza mēbeles ir slikta ideja. Vismaz manā gadījumā. Tagad man ir brūni koka krēsli, saliekamais galds un pieredze. Diezgan dārga mācību maksa, bet vismaz tagad es zinu, ko darīt un ko nedarīt.
Nākamgad domāju nopirkt jaunu mēbeļu komplektu. Šoreiz es zinu, ko meklēt un ko izvairīties. Vismaz es ceru, ka zinu.