Mēs ik dienu sekojam līdzi svarīgām pasaules aktualitātēm, bet nākamajā brīdī telefonā jau uzpeld jauns reklāmas piedāvājums, piemēram, Armani Code smaržas. Lai saglabātu skaidru galvu un neļautu sevi ievilkt nemitīgajā informācijas straumē, ir svarīgi apzināti filtrēt un regulēt to, ko un kā patērējam.
Nepārtrauktais ziņu daudzums var patiešām pārslogot prātu, taču mūsu smadzenes spēj apstrādāt tikai ierobežotu daudzumu informācijas vienlaikus. Mēģinājumi “multitaskot” - paralēli lasīt ziņas, atbildēt uz e-pastiem un čatot - galu galā sadrumstalo uzmanību un pasliktina atmiņu. Nav brīnums, ka arvien biežāk pat gados jauni cilvēki sūdzas par grūtībām koncentrēties un atcerēties lietas.
Pārmērīgs informācijas patēriņš atstāj nopietnu iespaidu arī uz emocionālo pašsajūtu. Ja pastāvīgi lasām ziņas, sekojot līdzi katram negatīvajam virsrakstam, var iestāties trauksme un izdegšana, taču lai no tā izvairītos, jāiemācās laikus nospiest “pauzi” un izvēdināt galvu.
Kritiskā domāšana un informācijas filtrēšana
Lai orientētos mūsdienu informācijas plūsmā, būtiska ir medijpratība un kritiskā domāšana. Tas nozīmē apzinātu ziņu izvērtēšanu, pirms tās tiek uzskatītas par patiesām. Ieteicams arī pārbaudīt informācijas avotu - un izvērtēt, vai tas ir uzticams medijs vai nejaušs ieraksts sociālajos tīklos.
Izvērtē, kuras tēmas un ziņas patiešām attiecas uz tevi vai tavu darbu, un koncentrējies uz tām. Savukārt, ja tev rūp veselība, fokusējies uz kvalitatīvu informāciju par medicīnas jautājumiem un neļauj sevi maldināt ar nepamatotiem apgalvojumiem.
Sociālie tīkli bieži vien ir vislielākais dezinformācijas avots un laika zaglis. Ieteicams rūpīgi izvēlēties, kam seko. Atsijājot bezjēdzīgos vai toksiskos kontus un paturot tikai tos, kas dod vērtību, tu samazināsi informatīvo troksni. Vērts reizi pa reizei veikt digitālo tīrīšanu - atsekot no lapām, kas raisa tikai dusmas vai skumjas, un sekot uzticamiem ekspertiem.
Digitālā higiēna un līdzsvars
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā nepazaudēt skaidru galvu, ir ieviest digitālo higiēnu - noteikumus, kas palīdz pārvaldīt informācijas plūsmu ikdienā. Sāc ar režīma noteikšanu: atvēli konkrētus laika sprīžus dienā ziņu un e-pastu lasīšanai, nevis reaģē uz katru paziņojumu momentā. Piemēram, pārbaudi e-pastu tikai trīs reizes dienā noteiktos laikos, nevis ik pa desmit minūtēm. Līdzīgi arī sociālajiem tīkliem - ieplāno konkrētu laiku, piemēram, pusstundu vakarā, un pārējā laikā turi lietotnes aizvērtas.
Būtiski ir izslēgt paziņojumus lietotnēm - jo mazāk tavs telefons atgādina par sevi, jo retāk rodas vēlme to paņemt rokās, jo nepārtraukti paziņojumi traucē koncentrēties. Ja tie tiek atslēgti, tu vari mierīgāk pievērsties darbam vai atpūtai.
Tāpat ir vērtīgi ierobežot vienlaicīgi patērējamās informācijas kanālus, jo, ja strādā pie kāda sarežģīta uzdevuma, aizver liekas pārlūka lapas un izslēdz fonā skanošo televizoru. Pilnīga pievēršanās vienai aktivitātei, pirms pāriet pie nākamās, palīdz saglabāt augstāku koncentrāciju un produktivitāti, savukārt pretēji tam haotiska pārslēgšanās starp uzdevumiem tikai palielina stresu.
Protams, neaizmirsti ieplānot arī atpūtu no ekrāniem - laiku, kad pilnībā atsakies no informācijas patērēšanas caur ekrānu. Vakara pastaiga bez telefona rokās, brīvdiena bez sociālajiem medijiem vai stunda pirms miega ar labu grāmatu papīra formātā var ievērojami uzlabot pašsajūtu
Prāta labsajūta informācijas laikmetā
Svarīgi atcerēties, ka nav nepieciešams zināt pilnīgi visu, kas pasaulē notiek - ieteicams izvēlēties, kam veltīt savu laiku un uzmanību.
Turklāt, rūpējoties par mentālo labsajūtu, uzlabojas arī dzīves kvalitāte kopumā. Kad prāts nav pārslogots, ir lielāka produktivitāte, labāks miegs un attiecības ar citiem.
Tātad galvenais ir līdzsvars, mūsdienu tehnoloģiju un plašās informācijas iespējas izmantot gudri - ļaujot tām bagātināt, nevis apgrūtināt ikdienu.