Kalniete un Vaidere ar spēcīgu Latvijas balsi Eiropas Parlamentā

INESE VAIDERE: Kremļa energoresursiem  - nē!

Eiropas Parlamenta deputāte INESE VAIDERE uzsver, ka katrs eiro, ko Eiropa joprojām samaksā Krievijai par gāzi un naftu, pārvēršas ieročos karā pret Ukrainu. Kopš kara sākuma Krievija no Eiropas maksājumos par fosilo enerģiju saņēmusi vairāk nekā 210 miljardus eiro – summu, kas līdzvērtīga Kremļa agresijas izdevumiem.

“Latvija un Baltijas valstis bija vienas no pirmajām, kas atteicās no agresora gāzes un naftas. Savukārt Rietumeiropai, piemēram, Francijai, Spānijai un Beļģijai, joprojām ir ievērojama atkarība no tās,” skaidro Inese Vaidere. Lai izskaustu ES atkarību no Krievijas, Eiropas Savienībā tiek izstrādāts likums par Krievijas gāzes importa izbeigšanu. Par šī likuma virzību Parlamentā atbildīgā ir Inese Vaidere, kura panākusi spēcīgu un juridiski noturīgu EP pozīciju. EP ar pārliecinošu vairākumu atbalstīja pilnīgu Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu jau no 2027. gada. “Eiropa vairs nedrīkst ļaut Kremlim izmantot energoresursus kā ieroci,” uzsver Vaidere. Turklāt alternatīvu piegādes avotu ir pietiekami – jau tagad Norvēģija nodrošina vairāk nekā trešdaļu ES gāzes importa, aug arī ASV piegādes jaudas.

Dalībvalstis bremzē atteikšanos no Krievijas gāzes

Inese Vaidere: “ES dalībvalstis jeb Padome ieņem krietni vājāku pozīciju – tās vēlas atlikt atteikšanos no Krievijas gāzes par gadu vēlāk – līdz 2028. gadam – un piešķirt izņēmumus Slovākijai, kurai par ES līdzekļiem ir jau izbūvēta alternatīva piegāžu infrastruktūra. Problēma nav tehniska – tā ir politiskā griba.”

“Satraucoši ir arī tas, ka Padome uzstāj iekļaut prasību, kas ārkārtas gadījumā ļautu atjaunot Krievijas gāzes plūsmu. Uzskatu, ka enerģētiskās drošības izaicinājumus jārisina citos veidos, solidarizējoties vai aktivizējot sadarbību ar uzticamiem partneriem, nevis atgriežoties pie atkarības, kas jau reiz smagi sāpējusi,” norāda Vaidere, brīdinot, ka šāda atkāpšanās ļautu Maskavai atkal manipulēt ar piegādēm.

Parlaments likumā vēlas redzēt arī naftas importa aizliegumu un nopietnus sodus tiem, kas likumu pārkāpj. I. Vaidere skaidro, ka sarunas ar dalībvalstīm nav vieglas, jo nav manāma vēlme atrast nozīmīgu kompromisu. Taču sabiedrības atbalsts ir spēcīgs – 84% eiropiešu uzskata, ka no Krievijas enerģijas jāatsakās pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsver, ka pieņemot Parlamenta pozīciju, Kremļa kara mašīna no ES saņemtu vēl par 29 miljardiem eiro mazāk, pretstatā vājai dalībvalstu nostājai. Vaidere ir pārliecināta: “Tikai izlēmīga rīcība padarīs Eiropu drošu”.

Ineses Vaidere mērķtiecīgi strādā, lai pārtrauktu tirdzniecības sakarus ar Krieviju, un tādejādi mazinātu ES līdzekļu nonākšanu Krievijas kara budžetā. Jau pavasarī viņai Parlamentā izdevās panākt vienošanos par Krievijas lauksaimniecības preču un mēslošanas līdzekļu importa pakāpenisku pārtraukšanu. Taču darbs turpinās: nākamie mērķi ir Krievijas kodolenerģijas importa izbeigšana. “Nav pieļaujams, ka vairākas ES valstis joprojām saglabā kritisku atkarību no Krievijas kodolenerģijas nozarē. Tas ir jautājums par nacionālo un visas Eiropas drošību,” uzsver Inese Vaidere.

SANDRA KALNIETE: Eiropa godinās 20. gadsimta totalitāro režīmu upurus

Eiropas Parlamentā šoruden pārliecinoši atbalstīts Eiropas Parlamenta vēstures grupas ierosinājums 2026. gada ES budžetā paredzēt finansējumu 20. gadsimta totalitāro režīmu upuru memoriālam Briselē. To plānots veidot līdzās Eiropas Parlamentam esplanādē “Solidarność 1980” pēc britu biroja “Spheron Architects” arhitekta Tszwai So projekta “Atbalss laikā” (“Echo in Time”).

SANDRA KALNIETE, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupa: “Kopš 2004. gada, kad Latvija un pārejās valstis, kas tika turētas Dzelzs priekškara padomju pusē, iestājās Eiropas Savienībā, vēsturiskā taisnīguma atjaunošana ir bijis process, kuram mēs, Eiropas Parlamenta vēstures grupas dalībnieki, esam strādājuši. Viens no panākumiem ir 2017. gadā atklātais Eiropas vēstures nams, kurā Hitlera un Staļina totalitārie režīmi tiek vērtēti kā vienlīdz noziedzīgi. Eiropas Parlamentam bija vadoša loma Eiropas vēstures nama izveidē, tagad ir pienācis laiks nākamajam solim — izveidot Eiropas mēroga memoriālu, kas veltīts 20. gadsimta totalitāro režīmu — fašisma, nacisma un komunisma — upuriem.”

Parlamenta atbalsts memoriāla izveidei apliecina nelokāmu kopīgu apņemšanos saglabāt vēsturisko atmiņu un aizstāvēt demokrātiju, cilvēka cieņu un tiesiskumu. “Tas ir spēcīgs vēstījums, ka Eiropa atceras 20. gadsimta smago vēsturi un tās upurus – tā ir mūsu kopīgā vēsture, kas turpina vadīt mūs lēmumu pieņemšanā par mūsu kopīgo nākotni,” uzsver Sandra Kalniete.

Dokumentāla liecība par sešdesmit gadiem mūsu tautas un Latvijas dzīvē

Sandra Kalniete: “Memoriāls Briselē būs piemineklis visiem komunistiskā režīmu upuriem Eiropā. Arī maniem vecākiem un vecvecākiem, kuri tika izsūtīti. Manu mammu Ligitu Kalnieti, dz. Dreifeldi, kopā ar māti Emīliju un tēvu Jāni no mājām izrāva 1941. gada 14. jūnijā. 1948. gadā notika brīnums – mammai atļāva atgriezties Latvijā, taču pēc 17 mēnešiem viņu izsūtīja atkārtoti. Mana mamma Latviju bija spiesta pamest, kad viņai bija 14 ar pusi gadu. Latvijā viņa atgriezās 31 gadīga sieviete.

Pašlaik strādāju pie grāmatas, kurā būs apkopotas manas mammas dienasgrāmatas – sāktas vēl 1940. gadā un turpinātas Sibīrijā, un vēstules – rakstītas mātei uz Sibīriju īsajā laikā, kad mammai bija ļauts atgriezties Latvijā, un brāļiem, kuri bija devušies bēgļu gaitās. Dienasgrāmatas un vēstules, kas turpinās līdz 2004. gadam, nav tikai mūsu ģimenes dzīves stāsts. Tā ir dokumentāla liecība par sešdesmit gadiem mūsu tautas un valsts dzīvē. Tās ir Latvijas hronika.”

Politiskā reklāma. Reklāmu apmaksā ETP grupa.