Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Smaganu atkāpšanās – biežākās kļūdas, ko pieļaujam ikdienā, un kā tās novērst

Smaganu atkāpšanās ir process, kad, smaganu audiem virzoties lejup gar zobu, atsedzas zobu saknes virsma un zobs vizuāli kļūst garāks. Tā ir bieži sastopama problēma, tomēr daudzi cilvēki smaganu atkāpšanos pamana tikai tad, kad problēma jau ir kļuvusi nopietna un prasa profesionālu iejaukšanos. Ikdienas steigā mēs bieži pieļaujam tādas kļūdas kā nepiemērotas zobu birstes izvēle, pārāk agresīva zobu tīrīšana, zobu diega nelietošana u.c., kas var veicināt smaganu atkāpšanos. Tādēļ esiet zinošs, lai varētu izvairīties no kļūdām, kas veicina smaganu atkāpšanos un citas mutes dobuma problēmas – šajā rakstā esam apkopojuši biežākās kļūdas, ko pieļaujam ikdienā, un padomus, kā tās novērst.

Nepareiza zobu tīrīšana

Nepareiza zobu tīrīšana ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ rodas smaganu atkāpšanās. Daudzi cilvēki uzskata, ka, jo spēcīgāk berzēs zobus zobu tīrīšanas laikā, jo tīrāki tie būs, taču patiesībā pārāk agresīva zobu tīrīšana var novest pie smaganu audu bojājumiem, veicinot smaganu atkāpšanos. Līdzīgu kaitējumu var nodarīt arī nepareizs zobu birstes leņķis – ja tā tiek turēta horizontāli un spēcīgi spiesta pret smaganām, var rasties mehānisks smaganu bojājums.

Tā vietā zobi jātīra, veicot maigas apļveida kustības, tādējādi vienmērīgi attīrot zobus un neradot kaitējumu smaganām. Zobu birste tīrīšanas laikā jātur aptuveni 45 grādu leņķī pret smaganām.

Nepareizi izvēlēta zobu birste

Zobu birstes izvēlei patiesībā ir lielāka nozīme nekā daudzi domā. Pārāk cieta zobu birste var radīt smaganām mehāniskus bojājumus, savukārt pārāk mīksta zobu birste nevar efektīvi noņemt aplikumu. Ne mazāk svarīgs ir arī zobu birstes nomaiņas biežums – ja, piemēram, zobu birste tiek mainīta tikai reizi gadā, tad tās sari, visticamāk, ir pamatīgi nodiluši un zaudējuši efektivitāti. Savukārt nodiluši sari var smagi traumēt smaganas, veicinot to atkāpšanos.

Tā vietā zobārsti bieži iesaka izvēlēties mīkstu vai vidēji cietu zobu birsti. To nepieciešams mainīt aptuveni ik pēc trīs mēnešiem vai ātrāk, ja tiek pamanītas nolietojuma pazīmes.

Zobu diega neizmantošana

Zobu diega lietošana ir būtiska mutes dobuma higiēnas sastāvdaļa, taču daudzi šo soli ikdienā izlaiž, domājot, ka ar zobu birsti pilnībā pietiek. Tomēr pat regulāri un rūpīgi tīrot zobus, starp zobiem un smaganām uzkrājas aplikums un pārtikas nogulsnes, kuras zobu birste nespēj aizsniegt. Šīs uzkrātās baktērijas var izraisīt smaganu iekaisumu, kas ar laiku var novest pie smaganu atkāpšanās un pat periodontīta.

Tā vietā vismaz vienu reizi dienā vajadzētu izmantot zobu diegu – vislabāk vakarā, pirms gulētiešanas. Tas aizņem tikai dažas minūtes, taču būtiski samazina gan kariesa, gan smaganu atkāpšanās risku.

Smēķēšana un citi kaitīgi ieradumi

Smēķēšana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē smaganu veselību. Nikotīns samazina asinsriti smaganās, kavē to spēju atjaunoties un padara tās jutīgākas pret infekcijām. Rezultātā smaganu iekaisuma process progresē ātrāk, un būtiski palielinās periodontīta risks. Līdzīgi kaitīgs ieradums ir zobu griešana jeb bruksisms, kas bieži notiek naktī. Spēcīgais spiediens uz zobiem un smaganām lēnām bojā audus, rada mikroplaisas un veicina smaganu atkāpšanos. Šie ieradumi nodara nemanāmu kaitējumu, taču ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas – zobu kustīgumu, jutīgumu un pat to zaudēšanu.

Tā vietā vajadzētu atmest smēķēšanu un kontrolēt bruksismu, piemēram, ar speciālām zobu kapēm, kuras tiek lietotas gulēšanas laikā. Atbrīvoties no šādiem kaitīgiem ieradumiem ne pavisam nav viegls uzdevums, taču ilgtermiņā sniedz ievērojamu ieguvumu ne tikai attiecībā uz mutes dobuma veselību, bet arī uz vispārējo organisma veselību un dzīves labklājību.

Neregulāras vizītes pie zobu higiēnista

Regulāras vizītes pie zobu higiēnista ir būtiskas, lai saglabātu veselas smaganas un zobus. Bieži vien cilvēki ieplāno vizīti pie zobu higiēnista vien tad, kad simptomi ir ieilguši, piemēram, jūtamas intensīvas sāpes vai novērota ilgstoša smaganu asiņošana. Tomēr tādā gadījumā problēma, visticamāk, jau ir kļuvusi nopietna un tai būs nepieciešama sarežģītāka un ilgāka ārstēšana, kā arī lielāks finansiāls ieguldījums. Piemēram, iekaisušas smaganas, kas sākumā būtu viegli novēršama problēma, var pāraugt periodontītā, ja vizītes tiek atliktas.

Tā vietā pie zobu higiēnista ieteicams doties vismaz vienu reizi gadā, jo tikai tā ir iespējams savlaicīgi pamanīt un novērst potenciālās mutes dobuma problēmas, t. sk. novērst smaganu slimības un smaganu atkāpšanos. Zobu higiēnists ne vien novērsīs tādas problēmas kā aplikums un zobakmens, bet arī sniegs individuālus mutes dobuma kopšanas padomus.

Smaganu atkāpšanās ir novēršama problēma, ja laikus pievēršam uzmanību saviem ikdienas ieradumiem. Pat nelielas pārmaiņas ikdienā sniedz ievērojamus ieguvumus mutes dobuma un vispārējam veselības stāvoklim. Uztici savu mutes dobuma veselību Apines klīnikas profesionāļiem – mēs savu pacientu ārstēšanā un aprūpē izmantojam tikai augstas kvalitātes, pasaules vadošo ražotāju zobārstniecības materiālus!

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti