"Protams, vispatīkamāk ir tad, kad pats vari visur piekļūt, neprasot palīdzību citiem. Liels prieks, ka pat kultūrvēsturiskās vietās tiek rasti risinājumi, lai vidi pielāgotu. Ja vide ir pielāgota, jūties tur gaidīts, un ļoti priecājos, ka Lūznavas muižā tā ir," saka Ligita Stikute, kura arī pati pielikusi roku, lai muižu padarītu par iekļaujošu, visiem pieejamu kultūrvietu. Lai arī Ligitas ikdiena ir ratiņkrēsls, kopš 2016. gada viņa aktīvi darbojas Lūznavas muižā, iesaistās Lūznavas pagasta kopienas aktivitātēs, kā arī iekļaujošu projektu īstenošanā vietējā un starptautiskā līmenī. Ligita teic, ka līdz ar pieredzi muižā vēl spēcīgāk izjūt piederību dzimtajai Lūznavai, bet, pateicoties ģimenes, draugu, invalīdu biedrību un citu līdzcilvēku atbalstam, pati laika gaitā kļuvusi drošāka un pārliecinātāka.
Attieksmes jautājums
Kad pirms desmit gadiem atklāja renovēto Lūznavas muižu, tajā jau bija padomāts par telpu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem – bija pielāgota dienesta ieeja ēkas sānos, lai pa to varētu iebraukt ratiņkrēslā, bija pielāgots arī muižas pirmais stāvs un labierīcības. Ligita stāsta, ka jau tad ticis spriests, kā ratiņniekiem piekļūt arī cokolstāvam, kur izveidota multimediāla ekspozīcija par muižas vēsturi un tās kādreizējā īpašnieka zinātnieka un inženiera Staņislava Kerbedza dzimtu, un tagad tas ir atrisināts, ierīkojot kāpnēs pacēlāju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 14. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40