«Runā, ka otram nevajag dāvināt asus priekšmetus. Es tā neuzskatu – lūdzu, jums nagla! Ja ir kāda problēma, iedzeniet to ar naglu sienā!» nupat izkaltu naglu, kas pirms dažām sekundēm vēl kvēloja, pasniedz kalējs, metālmākslinieks Edgars Vronskis. Viņam ir pašam sava laika mašīna, spēja pārkāpt tradicionālā amata robežas un cieņpilna attieksme pret laktu un uguni. Pērn Augšdaugavas novada pašvaldības konkursā Saimnieks 2024 viņš ieguvis balvu nominācijā Gada amatnieks. Jau vairāk nekā 20 gadu Edgars piekopj seno kalēja arodu, radoši pilnveido savas prasmes un kopā ar sievu Oksanu un dēlu Gļebu atjauno senu skolas ēku.
Apstāties, elpot un sajust
Mazliet pamaldījušies pa nomaļiem ceļiem pie Daugavpils, Edgaru Vronski satiekam Tiltu skolā dažus kilometrus no Līksnas. Apdzīvotu vietu Tiltus ar dažām mājām navigācija uzrāda, bet skolu tās kartē gan neatrast. Tomēr šai ēkai, kur tagad saimnieko Vronsku ģimene un kalējs izveidojis savu darbnīcu, ir sena vēsture.
«Tilti ir vecs ciems, celts adatu fabrikas strādniekiem. Precīzi nepateikšu, bet XIX gadsimtā te esot bijis klosteris, vēlāk izveidota pamatskola, kas funkcionēja līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem. Pēc tam te iemitinātas ģimenes, bijuši pieci vai seši dzīvokļi. Pirms dažiem gadiem iegādājāmies šo ēku, un tagad to ceru izveidot par radošo centru. Pašu pirmo izveidoju kalvi, tagad restaurēju atlikušo ēkas daļu,» stāsta kalējs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60