Postfolka apvienības Saule i tuvāk dibinātāja Līga Baha piekrīt viedoklim, ka Liepāja ir ne tikai roka pilsēta, te mājo dažādu stilu mūzika: «Kokles spēlēšanas kustība ir atdzimusi. Vismaz manā cilvēku lokā koklētāju ir daudz vairāk nekā uz vienas rokas saskaitāmi, ko apliecina mana fotogrāfiju izstāde Kokle – Fotogrāfija – Liepāja.»
Burtiņš «i» spēlējas
Pirmos kokles akordus ap 2016. gadu Līgai parādījusi Bērnu un jauniešu centra folkloras metodiķe, folkloras kopas Ķocis vadītāja Solveiga Pētersone, pie kuras Līga nokļuva, aizejot līdzi draudzenei. Līga atceras: «Sapratu, ka koklē ir kaut kas īpašs, gribējās vēl.» Pirmo kokli viņai aizdevusi draudzene. «Mēģināju strinkšķināt, bet lielākoties kokle nostāvēja kumodē. Un tad nāca otrais vilnis. Daudz ko iemanījos pašmācības ceļā. Nodomāju, ka vajadzētu uzaicināt kādu profiņu no Rīgas, kas pamāca vairāk. Facebook bija domubiedru grupiņa, un es pajautāju, vai te kāds vēlas mācīties kokli. Draudzene un kolēģe Laura Drēziņa ieteicās, ka labprātāk gribētu kokli izgatavot. Un tā saruna no kokles apmācībām pārgāja uz instrumenta izgatavošanu. Noorganizēju nometni. Grobiņas vidusskolā, kamēr skolēniem brīvlaiks, nedēļas garumā kokļu meistara Riharda Valtera vadībā astoņas dāmas, ieskaitot mani, izgatavojām sev pa koklei.»
Sākumā kokļu spēles apmācības vadīja Līga pati, entuziastu pulciņā bija padsmit spēlēt gribētāju. 2017. gadā paziņa, kura strādā Līvupes pamatskolā, piedāvāja sniegt bērniem priekšnesumu 18. novembra svētku noskaņā. Piecu cilvēku sastāvā sagatavotā programma arī uzskatāma par pirmo koncertu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00