Kas notiks ar nekustamā īpašuma cenām Rīgā - vai tās kritīsies un cik daudz? Nekustamā īpašuma cenas ir ciklveidīgas - tās pieaug un krītas pārsvarā pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē. Mājokļa cenu pamatā veido zemes vērtība un mājas vērtība. Zemes vērtību nosaka tuvums pilsētas centram un vides kvalitāte - tīra, klusa vide un zaļo zonu, ūdeņu tuvums. Mājas pievienoto vērtību nosaka būves kvalitāte un individualitāte, apkārtējās vides un sociālā drošība, kvalitāte un daudzveidība, kā arī iepirkšanās, pakalpojumu, tajā skaitā sabiedriskā transporta pieejamība un kvalitāte. Labiem mājokļiem piemīt vairums šo īpašību.
Pēdējos desmit gados, bet īpaši pēdējos piecos gados mājokļa cenas visur Rīgā ir strauji (desmitkārt vai vairāk) pieaugušas. Daļa no mājokļa cenas pieauguma balstās uz vispārējā pieprasījuma pieaugumu - ģimeņu, īpaši jauno ģimeņu vēlme pēc individuāliem, labāk iekārtotiem dzīvokļiem ar lielāku platību, kā arī cilvēku pārcelšanās no lielu platību dzīvokļiem pilsētas centrā uz priekšpilsētām, vēsturiskā centrā attīstoties ārvalstu investoru dzīvokļu un «eiroremonta» īres tirgum. Līdzīga situācija bija vērojama citos «labos» dzīvojamos rajonos (piem. Mežaparkā). Tur, pārdodot dzīvokli, varēja nopirkt pat divus dzīvokļus citviet Rīgā. Pieaugošs pieprasījums mājoklim stimulēja cenu kāpumu un mudināja pirktspējīgākai sabiedrības daļai izmantot banku piedāvātos kredītus mājokļa iegādei. Ņemot vērā sākotnējo relatīvi zemo mājokļa cenu, mazai, bet labi nodrošinātajai sabiedrības daļai bija iespējams iegādāties pat vairākus investīcijām domātus nekustamos īpašumus, tādejādi veicinot cenu pieaugumu mājokļa tirgū visur Rīgā, arī «ne labajos rajonos». Pēdējos gados neuzskaitītās naudas ieguldīšana nekustamā īpašuma tirgū ir stimulējusi vēl straujāku mājokļa cenu kāpumu.
Līdz šim augošā mājokļu tirgū ir bijusi spējīga piedalīties tikai mazākā sabiedrības daļa. Cenām sasniedzot līmeni, kas pārspēj cenas citās attīstītākās Baltijas jūras reģiona galvaspilsētās ar daudz kvalitatīvāku mājokļa piedāvājumu nekā Rīgā, var sagaidīt, ka jau tā relatīvi ierobežotais pieprasījums strauji pierims un cenas stabilizēsies un kritīsies.
Cenu kritumu varētu veicināt tie, kuri investēja nekustamā īpašuma tirgū, īsi pirms cenas sasniedza maksimālo līmeni un kuriem uzņemto kredītu saistību dēļ ir nepieciešams pārdot mājokli pat ar atlaidi, lai finansiāli neciestu. Tiem, kas vēlas pārdot mājokli, lai drīzumā īstenotu citas investīciju ieceres, jāpārdomā, vai nav izdevīgāk pārdot mājokli tūlīt, bet par mazāku cenu, nekā bija iecerēts, nevis gaidīt uz drīzo cenu stabilizēšanos vai kāpumu. Tāpat kā cenu kāpums bija ilgstošs process, tāpat visdrīzāk sagaidāms, ka cenas kritīsies kādu laiku. Var sagaidīt, ka cenas kritīsies vairāk tipveida apbūves rajonos, kuri neizceļas ar ko īpašu, nekā labos rajonos, kuriem ir pievienotā vērtība. Šis attiecas arī uz jaunajiem projektiem.
Pārsvarā Rīgā jaunbūvēto un plānoto daudzstāvu dzīvojamo mājokļu projektu cena atbilst vienīgi maksātspējīgākajai sabiedrības daļai, taču projektu kvalitāte krietni atpaliek no tā, kas veido «labos rajonus». Lielākajai daļai rīdzinieku, kas pirmo reizi vēlas iegādāties nekustamo īpašumu Rīgā, tas vai nu nav pa kabatai ne vecos, ne jaunos rajonos, vai arī tirgus piedāvājumā trūkst vēlamā kvalitāte. Tāpēc daudzi meklē un atrod mājas ārpus Rīgas, un kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā katru gadu samazinās.
Sagaidāmais nekustāmā īpašuma cenu kritums vien nepārliecinās potenciālos mājokļa tīkotājus palikt Rīgā ilgtermiņā, ja nebūs arī atbilstošs kvalitatīvs piedāvājums. Tāpēc uzdevums pilsētas plānotājiem ir saglabāt un uzlabot dzīves vides kvalitāti esošos dzīvojamos rajonos un nodrošināt labus jaunus projektus. Kvalitatīva dzīves vide ir garantija stabilām mājokļa cenām.