Karstvīns ir viens no Eiropas ziemas simboliem – aromātisks, sildošs un piesātināts ar garšvielām, taču katrā valstī to gatavo mazliet citādi un tas veido atšķirīgu raksturu.
Lai gan nianses atšķiras, tradīcija dzimusi jau Senajā Romā, kur ziemas sezonā dzēra karstu vīnu, ko aromatizēja ar medu un garšvielām. Viduslaikos šis dzēriens kļuva populārs visā Eiropā, īpaši aukstajos ziemeļu reģionos.
Mūsdienās karstvīns ir neatņemama Ziemassvētku tirdziņu, kalnu kūrortu un ziemas sezonas sastāvdaļa.
Vāciski runājošajās zemēs – Glühwein
Glühwein ir, iespējams, vispazīstamākais karstvīns Eiropā. Tas ir salīdzinoši salds, intensīvs un dažkārt ar nelielu alkohola "pastiprinājumu".
Klasiskā recepte paredz, ka sarkanvīnu uzkarsē kopā ar kanēļa standziņu, krustnagliņām, medu vai cukuru. Pievieno šķēlēs sagrieztu apelsīnu. Weißer Glühwein ir karstvīns, kas gatavots no baltvīna.
Austrijā un Bavārijā ļaudis dzer augļaināku karstvīnu. To gatavo līdzīgi vācu karstvīnam, taču papildus pievieno citrusaugļus, citrona miziņu, apelsīnu sulu un nereti arī kādu rumam līdzīgu liķieri.
Austrijā populārs ir arī Punsch – karsts alkoholisks punšs, bieži papildināts ar rumu, tēju un citrusaugļiem.
Šveicē karstvīnu mēdz pasniegt arī ar kirsch – ķiršu brendiju. Dažos reģionos pievieno kafiju vai šokolādi (īpaši kalnu kūrortos).
Karstvīns Vidusjūras reģionā
Francijā ziemā pasniedz Vin Chaud – tam izmanto sarkanvīnu (bieži burgundieti), apelsīna miziņu, citronu, kanēli, anīsu, mazliet cukura, dažkārt šķipsnu melno piparu. Franču karstvīna raksturīga iezīme ir, ka nelieto daudz garšvielu, lai saglabātu vīna tīro garšu. Franču karstvīns ir mazāk salds, aromātā smalks, ar akcentu uz vīna kvalitāti.
Ziemeļitālijā dzer Vin Brulé. Itāļu karstvīns ir pikantāks un spēcīgāks. Alpu reģionā ļoti populārs Ziemassvētkos. Vin Brulé gatavošanai izmanto sarkanvīnu (piemēram, Sangiovese vai Nebbiolo), kanēli, krustnagliņas, citronu, apelsīnu, muskatriekstu, cukuru. Tipiska īpašība – vīnu tur uz lēnas uguns un ļauj garšvielām ievilkties 10–20 minūtes, nedrīkst vārīt.
Karstvīns Centrālajā un Austrumeiropā
Čehija pasniedz Svařené víno. Tas ir vieglāks par vācu Glühwein, mazāk salds, bieži pievieno šķipsnu ingvera pulvera.
Savukārt poļu karstvīns Grzaniec ir bagātīgs, stiprs un tumšs dzēriens. Īpaši populārs kalnu reģionos (Zakopane). To gatavo no sarkanvīna, medus, žāvētiem augļiem (rozīnes, žāvēti āboli), pievieno garšvielas – kanēli, krustnagliņas, ingveru, dažkārt kardamonu.
Lietuvā karstvīnu gatavo līdzīgi kā Latvijā. Lietuviešu karstvīns ir saldenāks nekā franču vai vācu versija, bieži augļaināks, jo tam pievieno ogu sulas (īpaši upeņu, ābolu un ķiršu), dažkārt tas ir viegli pikants, jo lieto ingveru. Lietuvā karstvīns populārs ziemas festivālos, īpaši Ziemassvētku tirdziņos Viļņā un Kauņā, kā arī Kaziuko mugė – Svētā Kazimira tirgū, kas parasti notiek visās lielākajās pilsētās nedēļas nogalē, kura vistuvāk 4. martam – Svētā Kazimira nāves gadadienai.