Bet kas ir šīs sabiedrības intereses, kas ierobežo īpašuma
tiesības - kur un kā tās tiek definētas? Daļēji tās tiek apkopotas
Rīgas attīstības plāna izstrādes laikā un ir definētas gan
Teritorijas plānojumā, gan Teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumos (turpmāk - apbūves noteikumi). Šie
saistošie noteikumi nosaka zemes lietojuma sadalījumu pilsētas
mērogā un apbūves nosacījumus katram zemes lietošanas veidam. Šo
noteikumu būtība ir nodrošināt nesaderīgas jeb konfliktējošas zemes
lietojuma (darbību) atdalīšanu un organizēt pilsētas attīstību,
neierobežojot esošo iedzīvotāju īpašuma tiesības - nesamazinot
nekustamo īpašumu vērtību un nepasliktinot dzīves vides kvalitāti.
Tātad apbūves noteikumi pilsētas mērogā nosaka (vajadzētu noteikt)
pilsētas, tātad sabiedrības intereses attiecībā uz vēlamo
telpisko attīstību, pirmkārt nodrošinot esošo pilsētas iedzīvotāju
tiesības un, otrkārt, definējot "spēles noteikumus" jaunai, ar
"veco" saderīgai pilsētas attīstībai, tiem kas to vēlas veidot.
Tātad, iespēja ikvienam!
Bet Rīgas attīstības plānā ir tikai vispārējie nosacījumi vēlamai pilsētas attīstībai. Katrā konkrētā teritorijā šo iecerēto attīstību vispirms būtu jāpadara par iespējamo, kas kalpo kopējai pilsētas attīstībai - uzlabojot vai vismaz nepasliktinot dzīves kvalitāti rīdziniekiem. Iespējamā attīstība tiek noskaidrota, izstrādājot konkrētas teritorijas detālplānojumu vai būvprojektu, kura laikā sabiedrībai ir dota iespēja sniegt savus viedokļus par attīstības priekšlikumu - sabiedrības interešu precizēšana.
Vienlaikus detālplānojuma izstrādes laikā projekta attīstītājam ir nepieciešams sniegt attīstības priekšlikuma detalizētu risinājumu, kas ir saskaņā ar dažādu iesaistīto institūciju nosacījumiem. Diemžēl šīs prasības parasti attiecas tikai uz konkrēto attīstības teritoriju un tajās neietilpst prasība veikt ietekmes novērtējumu uz apkārtējām teritorijām un pilsētu kopumā. Ja detālplānojuma teritorija ir neliela, kopējā ietekme uz apkārtējo pilsētvidi, iespējams, ir minimāla. Gadījumā, ja vienvietus vairākiem attīstības projektiem tiek izstrādāti atsevišķi detālplānojumi, kopējā ietekme var būt ievērojama. Diemžēl tā ne vienmēr ir pienācīgi novērtēta no ekonomiskā, pilsētvides un sociālā viedokļa Attīstības plāna Teritorijas plānojuma veidošanā, jo tur nav paredzēti nepieciešamie uzlabojumi sabiedriskajā transportā un citā infrastruktūrā.
Piemēram, jaunā attīstības centrā starp Čiekurkalnu un Mežaparku 80 ha teritorijai tiek izstrādāti vairāki atsevišķi attīstības projekti. Tur tiks radīti mājokļi un darba vietas vairākiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kas neapšaubāmi ievērojami noslogos esošo pilsētas infrastruktūru, tai skaitā pilsētas ielas un sabiedrisko transportu, kam šajā teritorijā nepieciešamie uzlabojumi Attīstības plānā nav paredzēti. Tomēr Rīgas dome šim vērienīgam attīstības centram nav uzstādījusi prasību veikt vienotu novērtējumu par jaunās apkaimes kopējo ietekmi uz dažāda veida pilsētas infrastruktūru un blakus apkaimju kvalitāti. Mežaparka Attīstības biedrības lūgums Vides Pārraudzības valsts birojam piemērot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu jaunam attīstības centram Mežaparkā tika noraidīts, jo plānotā apbūve nav pakļauta likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"!
Šāds kopējais daudzpusīgs ietekmes novērtējums būtu nepieciešams, lai varētu labot Attīstības plāna nepilnības un attiecīgi koriģēt attīstības projektus. Tas palīdzētu daudz vieglāk izcenot nepieciešamos uzlabojumus pilsētas infrastruktūrā negatīvās ietekmes mazināšanai un labas attīstības veicināšanai un pilsētas administrācijai dotu precīzas iezīmes infrastruktūras nodevas aprēķināšanai.
Pēdējā laikā Rīgā biežāki ir arī gadījumi, kad apjomīgi attīstības projekti netiek pakļauti detālplānojumiem, bet virzās caur būvniecības saskaņošanas procesu, jo teritorijas iecerētā apbūve ir pilnībā saskaņā ar Rīgas attīstības plānā noteikto zemes lietojumu. Šajos gadījumos pamatā tiek vērtēta būvobjekta atbilstība būvnormatīviem, nevis apbūves plānojuma kvalitāte vai tās ietekme uz pilsētas infrastruktūru un pilsētvidi. Šādā veidā jaunā Mežaparka attīstības centrā 25 ha lielais projekts "Ezerparks" tika apstiprināts Rīgas domes lēmējvarās nedēļas laikā.
Kā tad ir ar sabiedrības interešu noskaidrošanu projektu attīstības stadijā? Sabiedrisko apspriešanu laikā sabiedrībai ir pieejams ļoti ierobežots materiāls, uz kura bāzes jāsniedz pamatotus viedokļus par nepieciešamiem uzlabojumiem piedāvātajos projektos. Attīstītāji iedzīvotāju iebildumus sauc par nepamatotiem, sakot, ka iedzīvotāji ir slikti informēti par ieceri. Par informācijas trūkumu viņiem ir taisnība. Vēl absurdāka šķiet situācija, ka pat Rīgas Pilsētas attīstības departamentam, kura atbildībā ir izskatīt un sagatavot lēmuma projektus par attīstības priekšlikumiem apstiprināšanai Rīgas domē, bieži vien trūkst pilnvērtīgs priekšstats par attīstības projekta ietekmi uz pilsētas attīstību kopumā, jo nav veikta nepieciešamā daudzpusīgā ietekmes novērtēšana.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedriskās apspriešanas procesa nodrošināšanu ir atbildīgi attīstītāji vai viņu konsultanti. Sabiedrisko apspriešanu laikā izteiktie viedokļi tiek apkopoti, bet retumis izvērtēti ar profesionālu skatījumu un ņemti vērā pēc būtības - lai mazinātu attīstības rezultātā radītās negatīvās sekas un uzlabotu attīstības priekšlikumus. Parasti vienīgais rādītājs, kas tiek ņemts vērā, izvērtējot sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ir saņemto "par" un "pret" skaits. Tālāk Pilsētas attīstības departamenta sagatavotais lēmuma projekts ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem pielikumā tiek nodots Rīgas domei balsojumam.
Ja visos pilsētas attīstības plānošanas posmos, tai skaitā katrā konkrētā attīstības projektā netiek definētas sabiedrības intereses, pilsētas attīstības nodrošināšana ilgtermiņā kļūst neiespējama. Rezultātā ir sagaidāms, ka pilsētvides kvalitāte Rīgā pasliktināsies. Un tad daudziem Rīga vairs nebūs vēlamās mājas, kur nu vēl iespēja ikvienam!
Lai Rīga attīstītos ilgtspējīgi, Rīgas pilsētai jāuzlabo pilsētas pārvaldību, lai sabiedrības intereses veidotu praktisku ietvaru dzīves vides kvalitātes veidošanai ilgtermiņā. Viens iespējams risinājums ir veidot neatkarīgu institūciju, kuras uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju viedokļu apkopošanu, analīzi un iekļaušanu lēmumos.
Toties sabiedrības interešu definēšanai nepieciešama laba informācija par attīstības projekta kopējām ietekmēm uz pilsētvidi. Šī informācija ir vajadzīga gan Rīgas domei un pilsētas plānotājiem, gan iedzīvotājiem. No šādas analīzes kļūtu skaidrāks, cik iecerētā jaunā attīstība pilsētai izmaksās papildus infrastruktūrā un vides kvalitātes nodrošināšanā.
Savukārt projekta attīstītājiem ir jāsaprot, ka pilsētai (nodokļa maksātājiem) vienai nav pienākums vai pa kabatai segt visas ar jaunu attīstību saistītās izmaksas. Lai ilgtermiņā pelnītu no saviem projektiem, arī attīstītājiem nepieciešams ieguldīt kopējā pilsētas infrastruktūras attīstībā. Tas prasīs ciešāku sadarbību attīstītāju starpā un ar pilsētu.