Pie saknēm
Kopā ar vecākiem meitene uz divstāvu māju Jūrmalā pārcēlusies Ziemassvētkos. Tepat pagalmā ir mazāka ēka, kurā aizritējusi Annijas bērnība. To 1910.gadā cēlis viņas vecvecvectēvs. Laika gaitā jumtu sākušas lauzt vīnstīgas, un ģimenei nācies secināt, ka vecās ēkas remontdarbi izmaksātu teju tikpat daudz kā jaunas mājas celtniecība. Tā nu pirms diviem gadiem uz A4 formāta lapas tapa Annijas vecāku sapņu mājokļa skice, kas tagad kā piemiņa stāv jau uzceltās mājas viesistabā.
"Man ļoti patīk - galvenais, lai ir daudz gaismas!" jaunā dziedātāja novērtē pirms vairāk nekā 20 gadiem dzimušo vecāku domu par māju ar caurspīdīgām durvīm un lieliem logiem. Vai nav bail naktī staigāt, apzinoties mājas caurredzamību? Neesot vis, un arī logiem pagaidām netiek plānoti aizkari. Tā vietā atskan priekšrocību uzskaitījums - caur vienām stikla durvīm var labi pārskatīt ielu, kamēr aiz otrām durvīm kā glezna slejas egļu mežs.
Klavieru mājīgums
Annijai īstena māju sajūta šeit radusies janvāra beigās, kad viņas 21 gada jubilejas svinībās kolēģi un draugi kopīgiem spēkiem no vecās mājas uz jauno pārnesuši klavieres. Tā kā nogādāšana 2.stāvā bijusi sarežģīta, tās labi iekļāvušās laukumā zem kāpnēm. Uz dziedātāju no kāpņu pakāpieniem lejup lūkojas vēl viens interjera knifiņš - par godu šim gadam dāvātās salmu pelītes.
Mājas caurskatāmība saglabājusies arī kāpņu novietojumā. Jaunajai dziedātājai patīk te apsēsties, līdzās paņemt kaķeni Esteri un kopīgi skatīties seriālu Doktors Hauss. Viesistabā televizoru paredzēts stiprināt pie sienas, taču Annijai gana oriģināls šķiet arī no biezajām, zaļajām padomju enciklopēdijām sakrautais plauktiņš. Kad vēl nebija dīvāna, Putniņi televīziju skatījās, atgūlušies uz vecmammas dāvātā tepiķa, un Annijai tas patīk joprojām.
Muzikālā kaķene
Ieceru te netrūkst - ģimene plāno otrajā stāvā vienu sienu aplikt ar grāmatu plauktiem, viesistabā atvēlēta vieta kamīnam. Arī Annijas istaba pagaidām iekārtota "iemīļotajā minimālismā". Te ir tikai gulta, logi ar skatu uz mežu un austošu sauli, un dekoratīvais franču balkoniņš. Visvairāk Annija lepojas ar pašas atrastajām tapetēm, kurās apvienojas patika uz dabiskajiem brūnajiem toņiem un romantiski vijīgs rožu raksts. Viena siena apvīta rozēm, pārējās - vienkrāsainas. Šo ideju viņas ar mammu nolūkojušas interjera žurnālos. "Kaudzēm!" iesaucas Annija uz jautājumu par pāršķirstīto žurnālu daudzumu. Smeļoties iedvesmu fotogrāfijās, visas labās idejas dzimušas pašām.
Ik pa laikam sarunā ar uzstājīgu ņaudēšanu iejaucas desmitgadīgā kaķene Estere, pieprasot savu uzmanības daļu un pašapzinīgi pozējot fotogrāfam. "Ūnikums, ne kaķis! Mīļa, medīga un... muzikāla! Viņa arī pēc krāsām ideāli atbilst mūsu mājas toņiem," saka Annija. Kad Mūzikas akadēmijas vokālistu 1.kursa studente Annija mēģina dziesmas, Estere ritmā ņurrā līdzi vai arī staigā pa klavierēm kā koncertmeistars. Mēģinājumu Annijai ir daudz - gan a capella vokālajā grupā Framest, gan kompānijas BT1 iestudētajos mūziklos, gan Eirovīzijai, tāpēc mājas ir kā miera osta un droša aizmugure.