Tas ir Japānas tradicionālais rīsu vīns, kas vairāk nekā tūkstoš gadu garumā ieņēmis īpašu vietu japāņu kultūrā – gan kā svētku dzēriens, gan kā ikdienas kulinārijas elements. Tā biezā garša, aromāts un simboliskā nozīme padara sakē par unikālu dzērienu pasaules līmenī.
Kā radies?
Sakē vēsture Japānā aizsākās VII–VIII gadsimtā, kad rīsu fermentācija kļuva par plaši pazīstamu praksi. Sākotnēji dzēriens bija saistīts ar reliģiju – to izmantoja tempļos un ceremonijās, tas simbolizēja tīrību un labklājību. Laika gaitā sakē kļuva par daļu no ikdienas dzīves – ielu ēstuvēs, svinībās un mājas maltītēs.
Sakē popularitāte Japānā ir cieši saistīta ar valsts klimatu un lauksaimniecību. Rīsi ir galvenā pārtikas kultūra, un fermentēts rīsu dzēriens kļuva par viegli pieejamu alkoholisko dzērienu.
Kā gatavo?
Sakē ražošana ir sarežģīts process, kurā apvienojas rīsi, ūdens un fermenti. Dzēriena ražošana sākas ar rīsu pulēšanu – no rīsu grauda tiek noņemta ārējā kārta, atstājot cieti bagātīgo kodolu. Jo vairāk pulēts rīss, jo smalkāka sakē garša.
Nākamais solis ir fermentācija – rīsi tiek apstrādāti ar speciālu pelējumu (Aspergillus oryzae), kas pārvērš cieti cukurā. Tad pievieno ūdeni un raugu, kas pārvērš cukuru alkoholā. Šis process var ilgt vairākas nedēļas.
Visbeidzot notiek filtrēšana un noturēšana. Sakē tiek filtrēts, dažiem stiliem ļauj novecot, lai iegūtu dziļāku aromātu.
Dažādi stili
Sakē iedala vairākās kategorijās, kas atšķiras pēc rīsu pulēšanas līmeņa, fermentācijas un garšas:
Junmai – tīrs rīsu sakē, bez alkohola piedevas; pilnīga un bagāta garša.
Ginjo – smalkāks sakē, rīsu pulēšana >40%; aromātisks, augļu un ziedu notis.
Daiginjo – ļoti augstas kvalitātes, rīsu pulēšana >50%; delikāts un elegants.
Honjozo – vieglāks sakē ar nelielu alkohola piedevu; labi piemērots silts dzeršanai.
Kad un kā dzer?
Sakē var dzert karstu vai aukstu atkarībā no stila un sezonas. Karsts sakē biežāk tiek pasniegts ziemā vai mazāk smalkiem sakē veidiem (Honjozo). Auksts sakē – populārs vasarā vai smalkākiem stiliem (Ginjo, Daiginjo).
Dzērienu bieži pasniedz mazās keramikas tasītēs – ochoko, dažkārt arī bļodiņās – sakazuki. Japānā tradicionāli sakē neredz kā vienkāršu alkoholu, bet gan kā kultūras un viesmīlības simbolu.
Kopā ar ēdieniem
Sakē lieliski sader ar jūras veltēm un suši – smalks, auksts sakē izceļ delikātas zivju notis.
Tāpat sakē piestāv tempuras miltiem. Nedaudz saldenais sakē labi kontrastē ar kraukšķīgo fritēto ēdienu tempuras garoziņu.
Silts sakē ziemā papildina rāmenu un miso sātīgās zupas.
Smalkāki sakē stili, piemēram, Ginjo, rada harmoniju ar vieglām garšām un piestāv vegāniem ēdieniem, tofu.
Sakē Japānā ir vairāk nekā dzēriens – tas stāsta par Japānas vēsturi, lauksaimniecību un svinībām. No tempļu ceremonijām līdz moderniem restorāniem – tas ir gan mākslas, gan ikdienas elements. Sakē simbolizē tīrību, viesmīlību un mākslu dzīvot ar garšu.
Ārpus Japānas
Ārpus Japānas sakē ir populārs visur, kur gatavo un pasniedz suši, rāmenu, tempuru un citus tradicionālos japāņu ēdienus.
Sakē bieži tiek pasniegts kā autentisks dzēriena papildinājums, kas uzlabo ēdiena garšu. Sakē piedāvā plašu garšu spektru: no smalkām augļu un ziedu notīm līdz bagātīgām, pilnīgām un sātīgām niansēm.
Sakē tiek pozicionēts kā premium dzēriens, līdzīgi kā vīns vai viskijs. Japāņu restorānu ķēdes, festivāli un sakē degustācijas pasākumi veicina tā atpazīstamību.
Ārpus Japānas sakē tiek izmantots arī kokteiļu kultūrā – sakē kokteiļi, piemēram, sakē martini vai sakē ar citrusu, ir populāri modernajos bāros.