Rebeka smej - viņai nekad nav bijusi vēlēšanās dzīvot milzīgā mājā ar neskaitāmām istabām, kurās tuvinieki cits citu var atrast, tikai sazvanoties pa telefonu. Māju Fazānu ielā viņa nejauši ieraudzījusi kādā nekustamo īpašumu sludinājumā, uzmetusi acis fotoattēlam un sapratusi - jā, ir!
Guļot vērties zvaigznēs
Māja piederēja kādam pārim, taču īpašnieki bijuši jauni, viņi vēlējās dzīvot centrā un vakaros izklaidēties. Sunīši, kas atrodas 20 minūšu braucienā no Rīgas centra, viņiem šķita kā pasaules mala. Rebeka jūsmo - viņa vairs nekādās "suarejās" nepiedaloties, jo tikai šeit viņu pārņemot absolūta laimes sajūta. Sunīšu ciematā mājasmāti apmierina itin viss - gan koka guļbūve, gan iespēja katru vakaru noskriet obligātos sešus kilometrus. "Tikai te es varu naktī, savā gultā guļot, vērties zvaigznēs. Otrkārt, te ir pilnīgi balts sniegs. Treškārt, izkāpjot no mašīnas, es vasarā varu basām kājām aiziet līdz mājai. Ceturtkārt, pie mums uz dzīvi apmeties aizsargājamais dzīvnieks sikspārnis…" labumus uzskaita saimniece. Patlaban Rebeka aizrāvusies ar veselīgu dzīvesveidu, kas prasa laiku, pamatīgu darbu un mērķtiecību, un sarunu biedres apņēmība ir apskaužama.
Nelielais namiņš iekārtots tā, lai visiem būtu ērti. Sākumā gan 17 gadu vecais dēls Eduards kurnējis, ka pilsētā paliek visi draugi, un Sunīšos lāgā nebūšot, ko darīt. Tagad arī viņš te iedzīvojies, un gan draugi brauc ciemos, gan ciematnieku vidū uzradušies domubiedri.
Pa kāpnēm ar labo kāju
Pirmajā stāvā Rebeka pārdomāti izkārtojusi visu dzīvei nepieciešamo. Plašumu rada logi un gaišās koka grīdas. Viesistaba apvienota ar virtuvi, bet patrepē iekārtota "telefona būdiņa" - te var ar draugiem risināt telefona sarunas. Priekšnamā skapis, kas šķiet kā mantojums no vecmāmiņas. Kļūda - izrādās, Grīvas mēbeļu ražojums! Rebeka ir šīs firmas liela cienītāja. Pie apjomīgā apaļā galda viesistabā visi pulcējas viesu dienās, ikdienā maltīte tiek ieturēta virtuvē pie ērta galda ar pāris sēdeklīšiem. Virtuves iekārta palikusi no iepriekšējiem īpašniekiem, "ar kuriem šķīrāmies kā draugi un tādi esam joprojām".
Otrajā stāvā ved šauras koka kāpnes. Rebeka brīdina: "Augšup jāsāk kāpt ar labo kāju." Otrajā stāvā ir plaša un ērta Rebekas guļamistaba ar koka grīdu, plauktiem un durvīm, kas ved uz ģērbistabu. Te arī jumta logi, pa kuriem Rebeka naktīs vēro zvaigznes. Pie griestiem atjautīgi piekārts atpūtas krēsls: "Te adu un skatos televizoru."
Tikai vērtības
Mājas iekārtojums liecina par saimnieces nevainojamo gaumes izjūtu - istabas nav pārblīvētas ar nieciņiem, katrai lietai jaušama vērtība. Skaistus akcentus rada Rebekas draudzenes, keramiķes Ingūnas Skujas darbi. Uz kāda plaukta nolikta interesanta fotogrāfiju kaste. Rebeka priecājas, ka tagad veikalos var atrast daudz interesantu un vērtīgu lietu, tikai tam nepieciešams laiks.
Vērtīgas gleznas, interesanti gaismas ķermeņi, virtuvē skaistas bļodas, trauki, virtuves tehnika. Kopnoskaņā paliek iespaids, ka šajā mājā ne tikai cilvēki, bet arī lietas atradušas vienīgo īsto vietu, un tikai mājasmāte zina, cik ilgi meklēts viens vai otrs interjera priekšmets.