Aiz visiem logiem vīd pretējo māju mūra sienas un jumti, bet šoreiz urbanizētais fons šķiet kā laba glezna vērtīgā ietvarā. Elīna saka - pa virtuves logiem vasaras vakarā ir īpaši skaists skats, kad saule slīd pa violetīgajiem jumtiem.
Mārcis stāsta: "Dzīvoklis bija pusgatavs. Te jau bija apvienoti divi dzīvokļi. Māja ir 1910.gadā celta, kultūrvēstures piemineklis, tāpēc cenšamies pēc iespējas rūpīgāk saglabāt vēsturisko telpu. Piemēram, istabās tika slīpēti un pēc tam nobeicēti melni vecās koka grīdas dēļi."
Arhitekte Elīna Dobele un interjera dizainers Mārcis Šakausks iekārto dzīvokli, cenšoties saglabāt vēsturisko telpu.
Ne melns, ne balts
No kāpnēm uzreiz nokļūstam virtuvē. Trīsistabu dzīvoklis izskatās gana plašs, jo pagaidām te vēl nav ieliktas nevienas durvis, izņemot, protams, ārdurvis. Otras - koka ārdurvis - pašlaik tiek restaurētas. Elīna bilst - vēl neesot piestiprinātas arī grīdas līstes, taču brīnumainā kārtā dzīvoklis izskatās pilnīgi pabeigts. Tajā dominē melnbaltā krāsa. Mārcis precizē: "Viss kodols ir gaišs, kas gan nav balts, bet viegli tonēts balts, un aizejošās plaknes - ārējās sienas istabās un virtuvē - ir tumšas, bet nav melnas, tām ir violetīgs grafīta tonis. Līdz ar to telpa kļūst vizuāli lielāka."
Mārcis un Elīna tikko sāk iekārtot dzīvokli. Tajā nav lieku mantu un mēbeļu, bet abi jau jūtot, ka pamazām "apaug" ar iedzīvi. Elīna uzsver - dīvaini, bet viņi neesot vecu, antikvāru lietu cienītāji, taču "šī telpa prasās pēc tām". Pilnīgi nejauši viss uzrodas it kā pats no sevis. Ar māksliniekiem piemītošu gaumi un izpratni par lietām un to izvietojumu dzīvoklī te visam pamazām tiek atrasta vienīgā īstā vieta.
Mārcim un Elīnai negribējās uzsvērt īpašo virtuves zonu, tāpēc galdniekam tika pasūtināta "mēbele", nevis virtuves iekārta. Melni beicētais apaļais ēdamgalds ir īsts dārgums, tas ir izvelkams, smagnēji elegants, ar saglabātu šķiedru zīmējumu. Krēsli ap galdu - vēl Mārča vectēva darināti. Uz virtuves loga izkārtota spuldžu virtene - "mūsu ziemas gaismas kompozīcija".
Vecām lietām jaunu dzīvi
Elīna priecājas, ka pagaidām, kamēr nav bērnu, viņi trešajā istabā var salikt visu, kas dzīvē nepieciešams, bet nav vajadzīgs konkrētā brīdī un situācijā. "Tā mums bardaka telpa," viņa nosmej.
Guļamistaba izskatās ļoti romantiska un lakoniska. Balta Grīvas mēbelēs iegādāta gulta, melna gala sienas plakne, melni aizkari un melnas grīdas - taču kopskats nav ne drūms, ne nospiedošs.
Dzīvojamā istabā mājīgi un moderni izskatās restaurēts art deko dīvāns un divi tā paša stila galdiņi. Klavieres jaunajiem dzīvokļa īpašniekiem atstāja iepriekšējie telpu saimnieki. Elīna priecājas: "Mūzikas skola blakus, klavieres ir, tāpēc bērniem - gribi vai negribi - būs jāmācās tās spēlēt!"
Ieraudzīt skaistumu ikdienišķajā vajadzētu katram cilvēkam. Mārcis un Elīna šo mākslu apguvuši pilnībā. Elīnu fascinē vecais elektrības skaitītājs un siltumvadi pie sienas, viņa priecājas par kosmētikas kasti, ko Mārcis uzdāvinājis, - kārtīga meistara instrumentu kaste.
Viņa ar lepnumu rāda lustras, kas piekārtas pie griestiem istabās. Kādu gribēja mest laukā cilvēki, kuriem viņa iekārtoja dzīvokli, kāda bija palikusi te no vecajiem saimniekiem, kāda nopirkta tirgū Latgalīte vai iegādāta internetā. Dažām lampām bija abažūri, dažām - ne. Elīna un Mārcis gaismekļiem notīrīja spīdīgās daļas, nokrāsoja, sameklēja jaunus kupolus vai abažūrus, un visām lustrām sākusies otrā dzīve.
Arī Elīnai un Mārcim šis ir aizraujošs un cerību pilns jaunās dzīves posms. Lai veicas!