Komposta kaudzi vēlams plānot kādā nomaļākā dārza stūrī, lai nekrīt acīs. Taču tajā pašā laikā - nekur nav teikts, ka šai vietai jābūt neglītākajam pleķim jūsu dārzā. Kompostu var norobežot ar koka sētu, var noslēpjot apaudzēt ar ķirbjiem, kāršu pupām, mežvīteņiem utt.
Ko likt kompostā
Komposts ir jāveido līdzīgi, kā cepam torti vai maizi. Labas receptes pamats ir salikt kopā pareizās sastāvdaļas pareizajās proporcijās un pareizi tās samaisīt. Ja kompostam izmantosit tikai zāli, tā netrūdēs, bet pārvērtīsies gļotainā, jēlā masā. Ja liksit tikai cietas mizas un saknes, tās tiešām netrūdēs gadiem. Komposta veiksmes atslēga ir radīt līdzsvaru starp zaļo masu (zāle, dārzeņu, puķu atliekas) un brūno masu (sīki zariņi, saknes, salmi). Britu eksperti pieļauj, ka kompostā varētu likt pat vecas vilnas un kokvilnas drēbes, kartonu.
"Patlaban brīnišķīgs komposta materiāls ir koku lapas, bet tikai no veseliem kokiem," saka J.Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožukalne. "Vārds "komposts" cēlies no latīņu componere - salikt kopā. Tātad labā kompostā jābūt dažādām sastāvdaļām." "Dažādos materiālus komposta kaudzē vēlams kraut jauktā kārtībā," piebilst Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.
Kas ir svarīgs trūdēšanai
Labam kompostam ir vajadzīgs gaiss, jo pretējā gadījumā sāksies
pūšanas, nevis trūdēšanas process. Tādēļ, veidojot komposta kaudzi,
nevajadzētu to sablīvēt, jo mikroorganismi darbojas tikai gaisa
klātbūtnē. Pārlieku sablīvēšanu novērš sastāvdaļu izvietošana pa
kārtām jeb slāņiem. V.Rožukalne iesaka, piemēram, vienā kārtā likt
dārzeņu mizas, tad no dārza savāktās lapas, tad nopļauto zāli, tad
atkal savāktās lapas. Plānojot dārza darbus nedēļas nogalei, to
visu var saskaņot noteiktā darbu secībā.
Lai kompostā gaisa patiešām būtu pietiekami, vēl papildus nepieciešams vismaz divas trīs reizes gadā komposta kaudzi pārcilāt vai pārrakt.
Sausā laikā jāmitrina
Pavasarī komposta kaudzes vēlams aplaistīt ar biokompostētājiem, kas veicinās ātrāku sadalīšanos.
Komposta trūdēšanu paātrina slāpekļa un kalcija pievienošana. "Trīs saujas viena, trīs otra mēslojuma," iesaka Alfrēds Ripa no Salaspils Nacionālā botāniskā dārza. Kompostam svarīga ir arī pareiza mikroflora. Kā to iegūt? V.Rožukalne iesaka: "Ekonomiskais variants - no satrūdējušas komposta kaudzes pievienot "ieraugu" jaunajai kaudzei. Dārgākais variants - nopirkt dārzkopības preču veikalā biokompostētāju, kur šis ieraugs jau ir. Un iejaukt kompostkaudzes slāņos."
Kompostam svarīgs arī mitrums, atgādina A.Ripa. Ja tagad sākat veidot savu pirmo kaudzi, rudens lietus, iespējams, kompostam dos pietiekamu mitrumu. Taču, ja to darīsit tikai pavasarī, atcerieties, ka kaudzi laiku pa laikam der aplaistīt. Ja komposts būs pārāk sauss, augi netrūdēs, taču tas nedrīkst būt arī pārāk mitrs. Pastāv risks, ka tad tas var sākt ražot metānu, kā mūsu planētai jau tāpat pietiek, norāda britu dārzkopji. Viņi arī uzsver - ja esat sācis veidot kompostu, neaprobežojieties tikai ar sava dārza un mājsaimniecības atkritumiem. Ir neskaitāmas vietas, kur tos var dabūt par baltu velti, un cilvēki turklāt vēl priecāsies, ka esat no viņiem tos savākuši. The Guardian pie tādām vietām min kafejnīcas, kur var dabūt kafijas biezumus, kas ir lielisks materiāls kompostam. Pajautājiet dzīvnieku veikalos, kas pārdod putnus, kur viņi liek putnu mēslus. Arī tie ir labi kompostam. No vietējās ēdnīcas varat savākt izlietotos tējas maisiņus, no tuvējā restorāna - dārzeņu atkritumus.
Un nobeigumam - Vijas Rožukalnes atziņa - labs komposts ir dārznieka krājkase. To var izmantot, stādot un pārstādot augus un arī kā mulču.
***
Kompostā drīkst likt
- visus organiskos mājas atkritumus:
*kafijas un tējas biezumus
*augļu un dārzeņu mizas
*dzīvnieku valsts atkritumus - gaļas un zivju paliekas arī var kompostēt, bet jāņem vērā, ka tie var pievilināt dažādus parazītus, peles un žurkas
- var kompostēt arī papīru, bet nelielos daudzumos
- var kompostēt arī viengadīgās nezāles, izņemot tās, kuras ir ar nobriedušām sēklām
- var kompostēt nopļautu zāli, puķu lakstus utt.
- nobirušas lapas, bet tikai no veseliem augiem
nedrīkst likt
- netrūdošus atkritumus - plastmasu, stiklu utt.
- slimas, piemēram, kraupja saraibinātas koku, krūmu lapas. Tās ir jāsadedzina
- kompostēšanai nav ieteicamas termiski apstrādāto produktu atliekas ar sāls piedevu. Tās vēlāk nelabvēlīgi ietekmēs augus
- apdrukātus krāsainos papīrus un reklāmas bukletus, jo tie satur smago metālu daļiņas.