Arhibīskapam Jānim Vanagam galvenā lieta veselīgā dzīvošanā ir garīgā higiēna, tikai tad drusku kustēties un nepārēsties. Uz jautājumu, kā atrisināt sarežģījumus dzīvē, nomāktību vai spēka trūkumu, Jānis Vanags saka: "Ej gulēt pulksten desmitos." Tas atrisina lielu daļu problēmu dzīvē.
Pēc desmitiem gultā, un viss atrisināsies?
Protams, tur nāk klāt vēl kas cits. Ja esi desmitos aizgājis gulēt un guli astoņas stundas, var piecelties sešos. Izkāp no gultas, noskaiti lūgšanas, ej mazgāties, un var vienā mierā agrā rītā izdarīt savas meditācijas. Pēc tam konstatē, ka pulkstenis vēl tikai septiņi. Tad svilpodams ej taisīt kafiju, brokastis un doties uz darbu. Diena būs pavisam citāda, nekā līdz pusnaktij nīkstot pie televizora. Tās ir manas labākās dienas. Dažkārt gan darbadiena beidzas tikai pusvienpadsmitos vakarā.
Pirms likties gultā, vajag izvērtēt nodzīvoto dienu un pateikties Dievam. Konstatēju arī slikto, tad jāpalūdz piedošana. Varbūt jāpalūdz piedošana arī sievai un bērniem, jo nav labi aiziet gulēt neizlīdzinoties.
Ja diena nav tāda kā gribējās?
Apustulis Pāvils teica, ka tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk
par labu. Ne tikai labās, bet visas lietas. Un katram notikumam ir
garīga jēga. Ir tāda vienkāršības disciplīna. Tās pamatā ir doma,
ka pirmām kārtām meklējam Dieva valstību. Par pārējo mēs atļaujam
izlemt Dievam, kas mums piederēs un kas mēs būsim savā statusā vai
karjerā. Tāds solījums ir arī Bībelē, ka Dievs nepārbaudīs vairāk
kā mēs spējam izturēt vai panest. Tādas ir domas, ja man gadās
pilnīgi ārprātīga diena. Cenšos saprast, kāda tam ir jēga, jo
negatīvās emocijas raisās no tā, ka esmu kaut ko gribējis un tas
nav izdevies. Ja kaut ko cenšos, bet tas atduras kā pret sienu, tad
pieļauju, ka tās ir tikai manas vēlmes, bet ne Dieva griba. Tas
palīdz nomierināties un saprast, ap ko grozās dzīvē svarīgās
lietas.
Kā tiekat galā ar steigu?
Tieši ar šo vakara un rīta ciklu daudz ko var atrisināt. Tas labvēlīgi atsaucas arī uz miesas veselību. Ja runā par stresu, tad stress pašos dzemdina stresu apkārtējos un to saņemam no viņiem atpakaļ. Ikdienā ļoti daudz kas atkarīgs no tā, vai ielaižos konfrontācijā, jo ir daudz lietu, ko var izdarīt citādi, ja domas un sirds ir nomierinātas, norimušās dienas iesākumā. Pret stresu izmantoju tā sauktās šautriņu lūgšanas, īsu, koncentrētu Dieva piesaukšanu. Citi skaita līdz desmit, bet man ļoti palīdz iekšēji sacīt lūgšanu.
Veselīgi domājat - veselīgi ēdat?
Fantastiska lieta ir gavēnis. Cilvēks, jau zina, ka dara kaut ko nepareizi, ēd kaut ko vai lieto kādas vielas, ko nevajadzētu. Tikai nespēj sevi uzvarēt. Baznīcas kārtība nāk palīgā ar ārēju motivāciju - pirms Lieldienām ir gavēnis un arī pirms Ziemassvētkiem adventa laiks ir gavēnis. Parasti saka, neēd gaļu, bet tas ne vienmēr ir būtiskākais. Galvenais ierobežot sevi tajās lietās, kuras apzinies kā problemātiskas. Gavēnis jānošķir no badošanās un atslodzes dienām, jo tam pamatā ir garīgs mērķis.
Man ir priekšstats par to, kas ir līdzsvarots uzturs. Savā laikā
nebiju apmierināts ar to, ko redzēju uz svariem. Tad vienu laiku
biju paņēmis Svara vērotāju brošūru. Tas darbojas, bet galvenais,
ka paradumi iesakņojas. Kad pastiepju roku pēc, piemēram,
holesterīna bagāta ēdiena, apziņā iedegas sarkana lampiņa, ka
nevajag. Ne vienmēr iznāk, bet par šīm lietām nav jāpārdzīvo.
Būtībā jau Bībelē diezgan relaksēti attiecas pret to, ko ēd un
neēd. Nepareiza ēšana ir iekšēja problēma. Drīzāk jāstrādā pie tā,
lai iekšēji mainītos. Divus gadus esmu nodzīvojis kā veģetārietis.
Nebija nekādu problēmu ar enerģijas trūkumu, aktīvi sportoju, tajā
laikā gan biju krietni jaunāks. Garšas paradumi pielāgojas, tiek
atklāta jauna garšas pasaule, kāda tipiskam gaļēdājam ir sveša. Man
personiski veģetārisms varētu būt ētiska, ne veselības lieta. Laiku
pa laikam iedomājos, ka vajadzētu atgriezties pie veģetārisma. Tas
ir līdzīgi kā ar kažokādām - nesen noskatījos pārraidi. Teorētiski
jau zināju, bet redzēt tik nežēlīgu, brutālu dzīvnieku nogalināšanu
tomēr bija šoks. Arī par kažokādām ētisku apsvērumu dēļ vajadzētu
teikt - to lūdzu bez manis.
Fiziskās aktivitātes arīdzan piekopjat?
Pagaidām esmu no tiem, kas labā cerībā par to domā, ka vajag atsākt sportot. Manas fiziskās nodarbības saistās ar dārza darbiem. Jāiekārto dārzs, jālīdzina zeme, jāstāda, sniegs jārok - tās ir manas galvenās fiziskās nodarbes. Kad uzsniga lielais sniegs, tad sāku deviņos no rīta un beidzu četros pēcpusdienā, raku bez apstājas. Tad ir ko nostrādāties, grūti gan.